Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raibas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raibas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (26)
apkabināt
‡ I apkabinât (li. apkabìnti "umarmen"),
1) behängen:
a. siênu ar zirgu jūgiem, drānām, bildēm Dunika, Kal., OB., Rutzau;
2) umarmen:
māte guļuot apkabina bē̦rnu Wessen;
3) ein wenig bestehlen:
a. sìena kaudzi, kartupeļu bedri KatrE.;
4) umwinden, umwickeln, umbinden
Schibbenhof: a. lìetas, kuo nevar kārtīgi salikt, ar kādu auklu vai valgu;
5) "flüchtig
(pavirši, nestipri) mit etwas an etwas befestigen" Baltinov, Marienhausen; apkabini (wickle um !) vien nu virves galu ap sē̦tu! N.-Peb. apkabini (zirgu) vien nu ap mietu! N.-Peb.; "lose timhängen" Renzen: a. ap lindrakiem raibas papīra strēmeles. Refl. -tiês,
1) sich
(acc.) umhängen: a. uotram ap kaklu Dunika, Kal., Rutzau;
2) sich behängen:
a. ar guoda zīmēm.
Avots: EH I, 88
1) behängen:
a. siênu ar zirgu jūgiem, drānām, bildēm Dunika, Kal., OB., Rutzau;
2) umarmen:
māte guļuot apkabina bē̦rnu Wessen;
3) ein wenig bestehlen:
a. sìena kaudzi, kartupeļu bedri KatrE.;
4) umwinden, umwickeln, umbinden
Schibbenhof: a. lìetas, kuo nevar kārtīgi salikt, ar kādu auklu vai valgu;
5) "flüchtig
(pavirši, nestipri) mit etwas an etwas befestigen" Baltinov, Marienhausen; apkabini (wickle um !) vien nu virves galu ap sē̦tu! N.-Peb. apkabini (zirgu) vien nu ap mietu! N.-Peb.; "lose timhängen" Renzen: a. ap lindrakiem raibas papīra strēmeles. Refl. -tiês,
1) sich
(acc.) umhängen: a. uotram ap kaklu Dunika, Kal., Rutzau;
2) sich behängen:
a. ar guoda zīmēm.
Avots: EH I, 88
goļa
krustu
lancakls
melnin
mel˜nin, Adv., schwarz (oft zur Verstärkung von me̦l˜ns): zeme melnin me̦lna izpuvusi Sil. tautās bija mellin (Var.: me̦lli 16472) raibas (guovis), schwarzgefleckte, schwarzgestreifte Kühe BW, 16471.
Avots: ME II, 597
Avots: ME II, 597
pāvs
pàvs Drosth., N.-Peb., Arrasch, PS., Wolm., Jürg., Wenden, pâvs 2 Bauske, Widdrisch, Behnen, pãvs BL, Tr., Dond., Selg., Wandsen, pâvis 2 Līn., Ruj., Demin. pāvuliņš BW. 30622, der Pfau: Sprw. le̦pns kâ pāvs. kuo līdz pāvam raibas spalvas, ja tam me̦lnas kājas? Nebst li. póvas und estn. pāwi- aus mnd. pawe.
Avots: ME III, 191
Avots: ME III, 191
pelgans
pe̦lgans: auch (mit e̦lˆ 2 ) Siuxt: rudzu ziedi tādi pe̦lgani dzeltēnīgi. cīrulītim tādas pe̦lganas, tādas raibas uoliņas.
Avots: EH XIII, 221
Avots: EH XIII, 221
pievīt
pìevīt,
1) windend, flechtend anbringen, anbinden, fesseln:
Dēkla vija pinekliņu..., pievij (Var.: piepin) dažu mātes meitu pie netikla tē̦va dē̦la BW. 12001, 1 var.;
2) viel, zur Genüge winden, flechten, fertigwinden, -flechten:
raibas vien man telītes, . . . diezgan darba tautiešam zīda valgu pievijuot BW. 16467. kur stārkis sev pērkļus pievijis MWM. IX, 149. Refl. -tiês, windend sich anknüpfen, sich mit etw. verbinden: tad dziesma pievijās MWM. VI, 327.
Avots: ME III, 311
1) windend, flechtend anbringen, anbinden, fesseln:
Dēkla vija pinekliņu..., pievij (Var.: piepin) dažu mātes meitu pie netikla tē̦va dē̦la BW. 12001, 1 var.;
2) viel, zur Genüge winden, flechten, fertigwinden, -flechten:
raibas vien man telītes, . . . diezgan darba tautiešam zīda valgu pievijuot BW. 16467. kur stārkis sev pērkļus pievijis MWM. IX, 149. Refl. -tiês, windend sich anknüpfen, sich mit etw. verbinden: tad dziesma pievijās MWM. VI, 327.
Avots: ME III, 311
raiba
raibaļa
raibaļa,
1) raibaļa U., raibaļa 2 Ruj., raĩbaļa Ekau, Dond., raĩbala PS., Wolm., ràibala C., raĩbuļa Kand., Lautb., ràibuļa 2 Prl., raibule, Demin. auch raibuļīte, raibelīte, raibalĩte, eine bunte Kuh (meist wohl als Eigenname):
ganīja guovis (raibalas, ziedaļas, baltmuguras) LP. V, 238. guosniņ mana, raibuliņa (Var.: raibuļiņa, raibaliņa, raibaļiņa, raibulīte, raibuļīte, raibelīte)! BW. 29167. pavaicāju mīļai Marai, kâ būs saukt raibu guovi. kuŗa raiba - raibalīte (Var.: raibaļiņa) 32422, 7. šuogad māte vārdu lika pē̦rnajām telītēm: kuŗa raiba raibaļiņa (Var.: raibuļiņa) 32422, 8. atnāk mana raibaliņa par āriņu mauruodama 28897. guovganam nabagam raibuļiņas (Var.: raibulītes) bizenēja 29353. maksā, tautieti, ... jaunajai masiņai guov[i] raibuļiņu (Var.: raibuliņu)! 13662. ej staltī, rādi man triju gadu raibaliņu (Var.: raibuliņu)! 25288. tev aitiņas, tev kaziņas, tev telītes raibuliņas 28867. ganu div[i] guosniņas raibulītes; dievs duod man simtu simtu nuo divam raibulēm! 28978. puiši dzina bē̦rus zirgus, es dze̦n[u] raibas raibelītes 30178, 4. nes manā laidarā, duod manām raibuļām! 32431, 1;
2) raĩbala, die Elster
Karls.
Avots: ME III, 467
1) raibaļa U., raibaļa 2 Ruj., raĩbaļa Ekau, Dond., raĩbala PS., Wolm., ràibala C., raĩbuļa Kand., Lautb., ràibuļa 2 Prl., raibule, Demin. auch raibuļīte, raibelīte, raibalĩte, eine bunte Kuh (meist wohl als Eigenname):
ganīja guovis (raibalas, ziedaļas, baltmuguras) LP. V, 238. guosniņ mana, raibuliņa (Var.: raibuļiņa, raibaliņa, raibaļiņa, raibulīte, raibuļīte, raibelīte)! BW. 29167. pavaicāju mīļai Marai, kâ būs saukt raibu guovi. kuŗa raiba - raibalīte (Var.: raibaļiņa) 32422, 7. šuogad māte vārdu lika pē̦rnajām telītēm: kuŗa raiba raibaļiņa (Var.: raibuļiņa) 32422, 8. atnāk mana raibaliņa par āriņu mauruodama 28897. guovganam nabagam raibuļiņas (Var.: raibulītes) bizenēja 29353. maksā, tautieti, ... jaunajai masiņai guov[i] raibuļiņu (Var.: raibuliņu)! 13662. ej staltī, rādi man triju gadu raibaliņu (Var.: raibuliņu)! 25288. tev aitiņas, tev kaziņas, tev telītes raibuliņas 28867. ganu div[i] guosniņas raibulītes; dievs duod man simtu simtu nuo divam raibulēm! 28978. puiši dzina bē̦rus zirgus, es dze̦n[u] raibas raibelītes 30178, 4. nes manā laidarā, duod manām raibuļām! 32431, 1;
2) raĩbala, die Elster
Karls.
Avots: ME III, 467
raibe
raîbe 2 Tr., auch raiba,
1) raibene Ar., ràibe 2 Gr.-Buschhof, ein buntes Umlegetuch;
n. U. gew. der Plur. raibes, raibi, gestreifte, bunte Weiberröcke: dievs dē̦lu satina vadmalas baķī; mīļa Māŗa meitiņu raibītē BW. 1129. māmīna raibus auda VL. aus Rutzau. es savu pādi raibā tinu 1501. gudra meita gudri pūru pieluocīja: virsu raibes, apakšā, vidū baltas villainītes 16530. trīs raibītes pūriņā 7876, 3. zīda raibes (raibas 30350,1) mugurā, vaska kurpes kājiņā 18473, 6. Jānīt[i]s pats zābakuos, Jāņa sieva raibītē 32999. māsas raibu audējiņas 27632, 3. es brālīša kumeliņu raibītē ēdināju 16022;
2) raĩbe, eine bunte Kuh
Pernigel.
Avots: ME III, 467
1) raibene Ar., ràibe 2 Gr.-Buschhof, ein buntes Umlegetuch;
n. U. gew. der Plur. raibes, raibi, gestreifte, bunte Weiberröcke: dievs dē̦lu satina vadmalas baķī; mīļa Māŗa meitiņu raibītē BW. 1129. māmīna raibus auda VL. aus Rutzau. es savu pādi raibā tinu 1501. gudra meita gudri pūru pieluocīja: virsu raibes, apakšā, vidū baltas villainītes 16530. trīs raibītes pūriņā 7876, 3. zīda raibes (raibas 30350,1) mugurā, vaska kurpes kājiņā 18473, 6. Jānīt[i]s pats zābakuos, Jāņa sieva raibītē 32999. māsas raibu audējiņas 27632, 3. es brālīša kumeliņu raibītē ēdināju 16022;
2) raĩbe, eine bunte Kuh
Pernigel.
Avots: ME III, 467
raibin
raibin, zur Verstärkung von ràibs: raibin raibus drēbju gabalus Konv. 2 1390. zē̦ns ir kļuvis klajumā, kur visādas puķes raibin raibas augušas LP. VI. 500.
Avots: ME III, 468
Avots: ME III, 468
raibs
ràibs (li. raĩbas "graubunt", von Vögeln), Adv. ràibi, bunt, fleckig, schekkig: Sprw. raibs kâ dzenis. cilvē̦ka mrtžs tik raibs kâ dzenis (kâ dzeņa vē̦de̦rs Kaudz. M. 157) od.: dzenis raibs, vēl juo raibāka cilve̦ka dzīve Celmiņ. cilvē̦ka mūžs ir raibs kā pupu zieds Kaudz. M. 113. mūsu dzīvība raibāka nekâ puķu ziedi, unser Leben ist bunter (bewegter) als Blumenblüten Sissegal n. U. pazīstams kâ raibs suns. pārkrāsuoja guovis gan par sarkanām, gan par raibu raibām LP. VII, 1161. aud, māmiņa, trejas raibas (bunte Tücher oder Röcke), tev trejādas meitas bija: pirmajai diži raibu (gross gemustert),...vidējai sīki raibu (fein gemustert)... I BW. 7411. raiba mute od. raibs ģīmis, raiba seja, ein Gesicht mit Sommersprossen U.: kam raiba mute, tas lai pavasarā tuo mazgājuot varžu kurcēkļuos Etn. II, 83. kas izgrūž bezdelīgu perēkļus, dabu raibu gīmi II, 79. - raibas acis, bunte Augen (eig.: bunt vor den Augen; von einem Berauschten gesagt): tev acis ir raibas, du bist berauscht U. Gliemulis pacēla apskurbušās, kâ saka, raibās acis R. Sk. II, 145. pacien[āj]uot tik viens uotru, kamē̦r visiem acis e̦suot raibas Druva II, 787. raibs me̦tas priekš acīm, es wird bunt, es flimmert vor den Augen Stari II, 155. raibajā būt, berauscht, betrunken sein: kad bijām jau labi raibajā, tēriņus kruodziniekam samaksādami laidāmies mājā Latv. - Subst. ràibums,
1) das Buntsein:
ziedi, ziedi, kumeliņ, pupu ziedu raibumā! BW.15954. tā (laimes māte) vēlēja manu mūžu dzeņa spalvas raibumiņu (Var.: raibumā; so bunt, wie das Gefieder des Spechtes) 5030;
2) das Buntwerk; ein bunter Fleck; das Muster, Stickmuster:
me̦lna guovtiņa, balti raibumi Rkr. VII, 1212. es adīju raibus cimdus, bērziņā lūkuojuot: cik lapiņu bērziņā, tik raibumu cimdiņā BW. 7239. bij manā pūriņā trijtrijādi raibumiņi: sīļa nagi, vanadziņa, teterīša snābulīši 25191, 1. - vasaras od. teteŗa raibumi, Sommersprossen: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83;
3) der Schwindel od. Rausch ("weil es in des Trunkenen Gemtit bunt stehet")
Für. I. - Nebst reibs II zu li. raĩbti "flimmern (von den Augen)". ribėti "mirgėti", klr. ribyj "bunt", ir. riabach "gesprenkelt", schwed. ripa "Schncehuhn", s. Būga KSn. I. 21, FalkTorp 928, Walde Vrgl. Wrtb. II, 346.
Avots: ME III, 468, 469
1) das Buntsein:
ziedi, ziedi, kumeliņ, pupu ziedu raibumā! BW.15954. tā (laimes māte) vēlēja manu mūžu dzeņa spalvas raibumiņu (Var.: raibumā; so bunt, wie das Gefieder des Spechtes) 5030;
2) das Buntwerk; ein bunter Fleck; das Muster, Stickmuster:
me̦lna guovtiņa, balti raibumi Rkr. VII, 1212. es adīju raibus cimdus, bērziņā lūkuojuot: cik lapiņu bērziņā, tik raibumu cimdiņā BW. 7239. bij manā pūriņā trijtrijādi raibumiņi: sīļa nagi, vanadziņa, teterīša snābulīši 25191, 1. - vasaras od. teteŗa raibumi, Sommersprossen: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83;
3) der Schwindel od. Rausch ("weil es in des Trunkenen Gemtit bunt stehet")
Für. I. - Nebst reibs II zu li. raĩbti "flimmern (von den Augen)". ribėti "mirgėti", klr. ribyj "bunt", ir. riabach "gesprenkelt", schwed. ripa "Schncehuhn", s. Būga KSn. I. 21, FalkTorp 928, Walde Vrgl. Wrtb. II, 346.
Avots: ME III, 468, 469
rindāt
riñdât C., -ãju, riñduôt,
1) tr., ordnen
Erlaa n. U., in Reih und Glied stellen, in einen geschlossenen Kreis stellen (rinduôt) Spr.: suols, uz kura bē̦rns būdams esi rindājis lietiņas V. Egl.;
2) intr., "?": rindājat, raibas guovis, pa celiņu sētiņā! BW. 28888. Refl. -tiês, sich aneinanderreihen, sich in Reih und Glied stellen:
dienas rinduojās Niedra. neskaidri rinduojās viņas galvā pagātne Vēr. II, 945. rindājaties 2 pa pāriem! Mar. n. RKr. XV, 133.
Avots: ME III, 527
1) tr., ordnen
Erlaa n. U., in Reih und Glied stellen, in einen geschlossenen Kreis stellen (rinduôt) Spr.: suols, uz kura bē̦rns būdams esi rindājis lietiņas V. Egl.;
2) intr., "?": rindājat, raibas guovis, pa celiņu sētiņā! BW. 28888. Refl. -tiês, sich aneinanderreihen, sich in Reih und Glied stellen:
dienas rinduojās Niedra. neskaidri rinduojās viņas galvā pagātne Vēr. II, 945. rindājaties 2 pa pāriem! Mar. n. RKr. XV, 133.
Avots: ME III, 527
sabadīt
salikt
salikt,
1): s. aci (Sing˙!) AP., einschlafen;
2): puiši šur nākdami raibas šlipses salikuši Tdz. 57991; ‡
4) s. kam par aubi Saikava, jem. verprügeln;
‡
5) s. pļavas cieti Seyershof, das Betreten der Wiesen und das Weiden auf ihnen verbieten.
Refl. -tiês,
1): iz (= uz) tevi (zu einem Tisch)
sasaliku šās vasaras pelnījumu Tdz. 50449. navā kur s. (= salikt savu mantu) Auleja. sataisa plauktus, kur s. (= visu kuo salikt) Sonnaxt;
3): (zu einem gemeinsamen Unternehmen) sich einigen:
salikās, kaî taisīt pirti Auleja; Jān[i]s ar Pieteri sasalika ("?"), kaidu darbeņi darīt Tdz. 54090; ‡
4) sich (auf den Kopf) auflegen
(von vielen Subjekten): tie ar reizēm tādas savādas (scil.: ce̦pures) saliekas Kaudz. Izjurieši 222; ‡
5) sich zusammentun:
salicies ar citiem tādiem banddzēŗiem, vazājas pa kruogiem Janš. Līgava I, 163.
Avots: EH XVI, 425
1): s. aci (Sing˙!) AP., einschlafen;
2): puiši šur nākdami raibas šlipses salikuši Tdz. 57991; ‡
4) s. kam par aubi Saikava, jem. verprügeln;
‡
5) s. pļavas cieti Seyershof, das Betreten der Wiesen und das Weiden auf ihnen verbieten.
Refl. -tiês,
1): iz (= uz) tevi (zu einem Tisch)
sasaliku šās vasaras pelnījumu Tdz. 50449. navā kur s. (= salikt savu mantu) Auleja. sataisa plauktus, kur s. (= visu kuo salikt) Sonnaxt;
3): (zu einem gemeinsamen Unternehmen) sich einigen:
salikās, kaî taisīt pirti Auleja; Jān[i]s ar Pieteri sasalika ("?"), kaidu darbeņi darīt Tdz. 54090; ‡
4) sich (auf den Kopf) auflegen
(von vielen Subjekten): tie ar reizēm tādas savādas (scil.: ce̦pures) saliekas Kaudz. Izjurieši 222; ‡
5) sich zusammentun:
salicies ar citiem tādiem banddzēŗiem, vazājas pa kruogiem Janš. Līgava I, 163.
Avots: EH XVI, 425
saraibot
saràibuôt, saraibît Saul., tr., ganz bunt machen: raibas vien man telītes, kas tās raîbas saraibuoja (Var.: izraibuoja, nuoraibuoja, raibināja, izrakstīja, nuorakstīja)? BW. 29167, 4 var. lauki izskatījās raibuos gabaliņuos saraibuoti MWM. VI, 339. lai korrektūra nebūtu pārāk jāsaraibuo Jaunie mērn. laiki IV, S. XI.
Avots: ME II, 711
Avots: ME II, 711
si
si,
1) ein Zuruf, mit dem man Tiere irgendwohin zu gehen veranlasst:
si, guosniņas, laidarē! BW. 14299 (ähnlich 4247; 14517). si pa ceju, raibas guovis! 28894. si, ganuos! Ugalen n. FBR. VII, 30. si, si, sunīt! Prl. n. FBR. VI, 116. si, si lakāt! (Aufforderung eines Hundes zu einer dünnflüssigen Speise; vgl. se̦) Lemsal. suni aicinuot saka: si, si, si! PS. Etwa der alte nom. od. acc. s. neutr. g. zu šis?
2) eine Interjektion zum Ausdruck des Zweifels und der Verwunderung
Dunika: viņš tikai pabrīnējās un nuoteica: "si!" bet runātājam nenuoticēja.
Avots: ME III, 835
1) ein Zuruf, mit dem man Tiere irgendwohin zu gehen veranlasst:
si, guosniņas, laidarē! BW. 14299 (ähnlich 4247; 14517). si pa ceju, raibas guovis! 28894. si, ganuos! Ugalen n. FBR. VII, 30. si, si, sunīt! Prl. n. FBR. VI, 116. si, si lakāt! (Aufforderung eines Hundes zu einer dünnflüssigen Speise; vgl. se̦) Lemsal. suni aicinuot saka: si, si, si! PS. Etwa der alte nom. od. acc. s. neutr. g. zu šis?
2) eine Interjektion zum Ausdruck des Zweifels und der Verwunderung
Dunika: viņš tikai pabrīnējās un nuoteica: "si!" bet runātājam nenuoticēja.
Avots: ME III, 835
spindele
spiñdele,
1): auch Salis, (mit in) Perkunen; die Pferdebremse
Seyershof; spiñdelītes Frauenb. "tādas raibas mušiņas"; ‡
3) "ātras, straujas dabas kustuonis; ātra, nepacietīga sieviete" Seyershof.
Avots: EH II, 551
1): auch Salis, (mit in) Perkunen; die Pferdebremse
Seyershof; spiñdelītes Frauenb. "tādas raibas mušiņas"; ‡
3) "ātras, straujas dabas kustuonis; ātra, nepacietīga sieviete" Seyershof.
Avots: EH II, 551
suga
II suga,
1) das Geschlecht, die Rasse, Art, Familie (in weiterem Sinne)
Mag. v, 2, 164: nuo lielas sugas U., aus grossem, vornehmem Geschlechte. vilkaču sugas (Var.: rada ) BW. 19392.1 mana sieva žīda sugas (Var.: rada )27225,1. nuo saimnieku sugas tikai tē̦vs ar dē̦lu bija mājās MWM. VI, 638. kustuoņu suga SDP. VIII, 39. iet ļaužu raibas sugas MWM. XI, 260;
2) Nachkommen
Bergm. n. U. (mit?); Überbleibsel U. Wenigstens in den Bedd. 1-2 nebst sugus 1 aus liv. sug resp. estn. sugu "Art, Geschlecht", s. Thomsen Beröringer 279.
Avots: ME III, 1115
1) das Geschlecht, die Rasse, Art, Familie (in weiterem Sinne)
Mag. v, 2, 164: nuo lielas sugas U., aus grossem, vornehmem Geschlechte. vilkaču sugas (Var.: rada ) BW. 19392.1 mana sieva žīda sugas (Var.: rada )27225,1. nuo saimnieku sugas tikai tē̦vs ar dē̦lu bija mājās MWM. VI, 638. kustuoņu suga SDP. VIII, 39. iet ļaužu raibas sugas MWM. XI, 260;
2) Nachkommen
Bergm. n. U. (mit?); Überbleibsel U. Wenigstens in den Bedd. 1-2 nebst sugus 1 aus liv. sug resp. estn. sugu "Art, Geschlecht", s. Thomsen Beröringer 279.
Avots: ME III, 1115
tpr
tpr! tprs! tprš! tprši! tpršiņ! Interjektionen, als Zuruf Tieren (hauptsächlich Kühen) gebraucht: tpr, telīt, še maizīte! BW. 28958 (ähnlich: 29530), tpr, dūkani kumeliņi! 28894. tprs, telīte, laidarā! 14518. tprš, guotiņa! 16482. tprši, manas raibas guovis! 29049. tpršiņ, mana raiba guovs! 28902, 20 var. Das pr bezeichnet hier wohl einen silbischen labialen Zitterlaut.
Avots: ME IV, 216
Avots: ME IV, 216
vēršuks
vḕršuks (li. veršiukas Miežinis), ein junger Ochs (pejorativ) Spr., Erlaa, Golg., Kaltenbrunn, Kl., Ogershof, Oknist, Römershof, Saikava, Schwanb., Sehren: raibas acis kâ . . . vēršukam BW. 20334.
Avots: ME IV, 567
Avots: ME IV, 567
vidukle
vidukle, die mittlere Tochter: viduklei (Var.: vidējai, uotrai [sc.: meitai]) sīki raibas (villainītes) BW. 7411, 3 var.
Avots: ME IV, 580
Avots: ME IV, 580
virsum
virsum Zabeln n. FBR. IV, 66, (mit ìr 2 ) Adl., Golg., (mit ir̂ 2 ) N.-Bartau, vir̂sûm 2 Dunika, vir̃sûm 2 Rutzau, virsūm Meiran, Adv., = vìrsū: virsum (Var.: virsū, virsā, virsuo) raibas, apakšā BW. 16530 var. puisē̦niem ne virsum (Var.: virsū) nevēros 5508, 1 var. izvede ... jērzeli, iesē̦da virsum Pas. IV, 404 (aus Welonen). sēsties virsum! V, 150. duod ... desmit rubļus virsum Janš. Bandavā I, 9. knābsim virsum 29. Instr. s. (= li. viršumi, r. верхом) zu vìrsus.
Avots: ME IV, 614, 615
Avots: ME IV, 614, 615
zals
I zals (li. žãlas "rot", von Rindern), braun Ahswikken, Dunika, Neuhausen, Ob.-Bartau, Pormsaten, Rutzau, Wirgen, rötlich Rutzau n. Etn. I, 106, rötlich gelb Ahswikken, Bahten, Kalleten, Wain., hellrot N.-Bartau ( die Farbe von Kühen bezeichnend ): zala guovs. tautietim zali raibas (sc. guosniņas) BW. 16471 var. zala guovs ir tāda pašā krāsā kâ bē̦rs zirgs Rutzau. teļu starpā ir... divi zali Janš. Dzimtene 2 III, 97. Zu zaļš "grün"; die Bed. "rot" im Munde von Farbenblinden aufgekommen?
Avots: ME IV, 685
Avots: ME IV, 685