Paplašinātā meklēšana

I griêsts, der Viertelmond: šuodien mēnesis iegāja griestā Mar.

Avots: ME I, 659

II grìests,

1): der einzelne Deckenbalken
Heidenfeld, Peb., Ramkau: izkāpe uz pirts, izjēme vienu griestiņu Pas. VIII, 297;

2) (vgl. unter grìesti): die Decke
Kaltenbr. (selten gebraucht): rijas griesta (Var.: grieštu, kuoras) galiņā BW. 31587, 4 var.

Avots: EH I, 408

II grìests, [ein Baum, der zur Herstellung von griesti dienen kann Druw.]: bē̦rzs bijis laba griesta re̦snumā RA. [ Zur Oberlage oder Decke habe man früher 4 - 6 Zoll dicke, runde Bäume gebraucht. In Saikava sei griests ein nicht besonders dicker Balken: sazāģēja griesta kuoku malkā. grìests, ein Baum, der etwas dicker als eine Sparre ist C.; katrs atsedišķs griestu kuoks Mar., Wenden.]

Avots: ME I, 659

riests: auch (mit iê ² ) Salis (meist von Vögeln); zaķam labi riestu vest BW. 3824, 2 var.

Avots: EH II, 379

riests, riesta, riestus, Pl. riesti (häufig in der Verbind. mit laiks gebraucht, z. B. riesta l. Wolm., riestas l., riêstu ² l. Karls., rìestu ² l. Erlaa, auch rieksta ² l. Golg., riekstu l. Lub.), die Brunstzeit, Falzzeit der Vögel, Hasen U.: zaķu saime ve̦d... riẽstu: tēviņš ūkš mātītes kuopā Janš. Dzimtene V, 167. medņi iet riekstā (falzen) Celm., Wessen. kuŗā purvā būs medņiem riestus A. XX, 145. Kāsītis riestā medņus šāvis Upīte Medn. laiki 33. Juris aizgājis uz zināmu riestu purvu, kur ziemā (sc.: medņu) tēviņi bijuši vairāk "ratu vilkuši". riesti "Gebröch, wo sich die Auerhähne in der Falzzeit aufhalten" St.

Avots: ME III, 548

spriests LP. I, 141 "ein Teil des Gewölbes (z. B. am Riegenofen)" Siuxt, Grünwald; plur. (luoga) spriêsti ² Bershof, die hölzerne Einfassung (eines Fensters); zu sprieslis.

Avots: ME III, 1023

‡ vigriêsts Liepna, ulmaria pentapetala.

Avots: EH II, 782

grìesti, [tahm. Plur. griests aus * griestis od. * griestes, s. Le. Leseb. 119], die Oberlage, Decke; [bei St. dafür der Sing. griests. - Zu griest].

Avots: ME I, 659

II rieksts, s. riests.

Avots: ME III, 545

riestus, s. riests.

Avots: ME III, 548

II ruosts Wid., LP. VII, 127, = riests">riests, die Brunstzeit, Falzzeit. Etwa zu ahd. ruod "Gebrüll", d. bair. rüeden "brüllen, in der Brunst sein"?

Avots: ME III, 583

sariest,

1) tr., (zwei Stücke) verbinden:
kad čūska arī vairāk gabaliem pārsista, ķirzaka atkal sarieš kuopā Etn. II, 172. divus baļķus sariest (zusammenfügen) B. Vēstn.;

2) sich vereinigen (von gleichartigem)
Burtn., Wolm., Trik.;

3) tr., Halme, Ranken, Wurzeln treiben; stauden; entwickeln:
lefkojas sarieš lielus ce̦rus Konv. ² 2423. ieva, ziedus sarietuse (Var.: izkārusi, izlaiduse, sakrāvusi, sakrājusi), gaida pilnu mēnestiņu BW. 7601 var. kâ rasas pērlīte, kuo sarieš zieds Juris Brasa 356;

4) tr., fallen lassen
(von vielen Objekten): saujiņā vien sarietu (Var.: salasīju) savas gaudas asariņas BW. 26861, 3;

5) s. aude̦klu, (das Garn) auf den Weberbaum bringen:
kad aude̦kls bij sariests, audēja... vēra dzijas nītīs Jauns. Baltā gr. I, 133. Refl. -tiês,

1) sich ansammeln:
lē̦nām piles sariešas pie griestiem Druva I, 658. zara galā sariešas spuožs piliens Valdis Stabur. b. 30. kaut tik vienā kaujā jūs re̦dzē̦tu, kâ īsti cīkstās, - gan jums spē̦ki sariestuos! Valdis;

2) zu wachsen anfangen:
zuobi sariešas Lennew.; üppig stauden, WurzeIn treiben: krūmi pļavā sariesušies N. - Peb.

Avots: ME II, 719

saspriêst,

1): kalnus tādā augstumā s. voi sasliet Pēt. Av. IV, 44; ‡

2) (von mehreren Subjekten) beschliessen, einen Entschluss fassen:
pa (nach) runājuma viņi sasprieda palikt pi viņa par nakti Preiļi (Kur. Nehrung); ‡

3) = derêt 2: saspriests gans Ev. (Joh. 10, 12).

Avots: EH XVI, 450

sprusts (??), das Fensterkreuz Katzd. ; fehlerhaft für spriests?

Avots: ME III, 1025

uzriest (li. užriẽsti "aufrollen auf") aude̦klu Festen, Golg., Lös., Meselau u. a., den Webstuhl mit Garn bespannen. uz buomja... uzriest dzijas (A. XI, 84) oder ve̦lkus (Bers.), das geschorene Garn auf den Weberbaum bringen. smeceris kâ vērdiņš uz augšu uzriests ("?"). Refl. -tiês "?": kas tam jaunajam mežkungam uzriesies (sich angesammelt?) uz dūšu, ka nevar mani ieredzēt? Jaun. mežk. 211.

Avots: ME IV, 374

I velˆdene Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, vèldene ² Kl., ein Teil des Webstuhls Spr., (mit elˆ ) C., Golg., Nötk., Stomersee, Vīt.; das Querholz der Weberhefteln Bers., Borchow, Kalzenau, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Saikava, Schwanb., Wessen, (mit elˆ ) Bers., Ramkau, Zvirgzdine, (vèldine ² ) Pilda; ein runder Stab, daran die ve̦lki beim Beginn des Webens befestigt werden (mit elˆ ) Kreuzb., Odensee, Stockm., Warkl.; ein runder, 4 - 7 Fuss langer Stab am Webstuhl, woran das Ende der Leinwand befestigt wird Laud., "austuvēm apakšējais kuoks ar zuobratu galā, ap kuo tinas gatavais aude̦kls" (mit elˆ ) Alswig; "zināms lumsts aude̦klam" (mit elˆ ) AP., Bers., C., Jürg., KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava; "apaļš kuociņš, ar kuo šķiŗ šķiemeni" (mit elˆ ) Mahlup; "apaļais nīts kuociņš"(velˆdine) Wessen; ein Rund- od. Wellholz bei der Bandweberei Bielenstein Holzb.419; das Wellholz am Webstuhl (mit elˆ ) Kreuzb., Lis., Warkl.: veldeni liek ve̦lku (me̦tu) starpā, kad ve̦lk aude̦klu uz buomja Golg. piestiprina pakājas (paminas)... pie nīšu veldenēm A. Xl, 84. caur šķietu vai riekumu izvē̦rtuo dziju cilpās ieliek veldeni, apaļu, apmē̦ram 1 collu re̦snu kuoku, lai dzijas netiek atpakaļ ebenda. pie riešamās velˆdenes piestiprina dzeiņa jeb ve̦lku galu; ap aizaužamuo veldeni apsien uotru dzeiņa galu, kad tas ir jau uzriests un kad sāk aust Bers. Pēterītis paņe̦m nuo strellēm veldeni Vīt. 75. nīšu veldenes, die oberen Stäbe, die in den Weberhefteln stecken Bielenstein Holzb. 400, (mit elˆ ) Bers. nuolaižama veldene, ein runder Stab, der durch die Schlingen der Kettenenden des Webstuhls geschoben wird Bielenstein Holzb. 399. guovis apaļas kâ veldenes Celm. meita kâ veldene ("= labi izaugusi") C., Golg., PS. Nebst veldeni, veldenis und veldīte zur Wurzel von velde.

Avots: ME IV, 527

vĩgriêze C., Grobin, vīgrieze Nigr., vĩgriêzne AP., C., Jürg., (mit ì ² ) Heidenfeld, vīgriesis, vigriêznis Burtn., PS., Wolm., riests">vìgriests ² Kalzenau, Selsau, vìgrêsts ² , -s Kl., KatrE., Plur. vĩgrieži Karls., Dond., Schnehpeln, (mit iê ² ) Ladenhof n. FBR. XI, 72, vīgrieži L., U., Mag. 1V, 2, 84; RKr. II, 78; Etn. 1, 28, Frauenb., vĩgriežņi A.-Ottenhof, N.-Salis, Trik., (mit ì ² ) Erlaa, Kalzenau, Sessw., (mit iê) Kl., vīgriežņi Nitau n. Etn. I, 84, vìgriêksts ² (acc. vìgriêksti ² ; i-Stamm?) Warkl., vīgriežņi, vīgrižņi, die Sumpf-Spierstaude (spiraea ulmaria L.); vĩgriêzne Ramkau, ulmaria pentapetala; vīgrieži Etn. II, 148, ledum palustre; vīgrieši Konv. ¹ 849, polygonum bistorta L.: Jāņa zâle, kuo plūc Jāņa vakarā: vīgrieznīte (Var.: vīgriezīte)... BW. 32402 var. audzināju... liepu vīgriezī (Var.: vīgriezē) 13921. ieķēruos vīgrieznī 21871, 1. kas čīkstēja vīgrižņuos? 32976, 2. purva niedre teica mani, vīgriestiņš (Var.: vijgriestiņš) nicināja 8707, 4 var. vīgriešņu... čumuruos A. XVII, 289. Nebst li. vingirýkštis "Metkrant", vengrýkštis oder vangarýkštė "spiraea" (bei Būga KSn. 1, 300) wohl zur Wurzel von vengre: ihre Früchtchen sind spiralfürmig gewunden, weshalb wohl auch der Name im Le. mundartlich nach griezt "drehen" umgebildet ist.

Avots: ME IV, 635