Paplašinātā meklēšana

brikšķinât,

1) knistern, knattern, krachen zu ersetzen durch: ein Knistern, Knattern, Krachen verursachen
J. Al.

Avots: EH I, 241

brikšķinât, brĩkšķinât, - šinât, - stinât,

1) intr., knistern, knattern, krachen:
kas pa mežu od. krūmos brikšķināja (Var.: brikšķināja)? BW. 2282, 13549; auch refl. brikšķinājās;

2) fact., machend knistern, knachen, krachen machen:
kas žagarus brikšķināja? BW. 12618. viņš drebēja un brikstināja pirkstus. tiks kažuoks brīkšķināts BW. 26072.

Kļūdu labojums:
žagarus brikstināja = žagarus brikšķināja
12618 = 1268

Avots: ME I, 332

‡ dadrikšķinât "ar smalku bē̦rza zariņu iepērt" Kalz., Lubn.

Avots: EH I, 301

krikšķinât, krikšinât, intr.,

1) den Ton
krikš erzeugen: milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti krikškinām BW. 8091. sāk krikšķināt ķirpis Vēr. I, 130;

2) lachen:
kuo jūs tur, bē̦rni, krikškiniet? Etn. II, 33; mit dem fakt. Akk.: patīkamus smiekliņus krikšķināt A. XII, 809. gari... krikšinātu ērmīgus smieklus K. Jakobsons;

3) flennen:
biju gatavs krikšķināt Austr.

Avots: ME II, 278

‡ *rikšķinât, zu erschliessen aus ìerikšķinât (unter ìerikšuôt).

Avots: EH II, 371

sabrikšķinât, tr., krachend zermalmen: tur viņas kauliņus sabrikšķinãja Pas. 1, 172.

Avots: ME III, 597

sprikšķinât, prasseln, knistern Grünwald: skals viēn klusu sprikšķina MWM. X, 213.

Avots: ME III, 1020

strikšķinât "?": ja tu īsus (suoļus) strikšķināsi BW. 22321.

Avots: ME IV, 1090

trikšķinât,

1): lakstīgala trikšķināja Anekd. IV, 34. "2353" ME. IV, 235 zu verbessern in "BWp. 2353, 1".

Avots: EH II, 695

trikšķinât,

1) s. trikšinât;

2) tr. putraimus VL., = malt putraimus.

Avots: ME IV, 236

‡ uzdrikšķinât, = uzbirkstît 1: pulverim pe̦lnu vien neuzdriķškini virsū (pīpējuot)! Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 310.

Avots: EH II, 721