Paplašinātā meklēšana

I drikšinât, schlagen, hauen: lietutiņš drikšina pa rūtīm Nötkensh. n. A. XI, 761.

Avots: ME I, 499

II drikšinât: d. (= bìrkstīt) skalu AP.

Avots: EH I, 334

II drikšinât "?": viņš drikšināja (anscheinend = birkstīja) ilgi Blaum. Skal. 71; [drikšķinât Ruj., bröckeln: maizi, uogles. Vgl. auch nuodriksnīt].

Avots: ME I, 499

‡ iztrikšinâtiês, geitend, sparsam mit etw. umgehend auskommen: trikšinājuos cik varēdama...; duomāju, iztrikšināšuos... līdz ziemassvē̦tkiem, bet (sc.: sāls) izgāja ātrāk Janš. Mežv. ļ. I, 266.

Avots: EH I, 491

krikšinât (unter krikšķinât),

3): kuo šis tur nu raud, - tik tâpat vie[n] krikše̦na! AP.

Avots: EH I, 653

rikšinât, s. rikšuôt

Avots: ME III, 525

I rikšinât, ‡

2) traben machen
Seyershof.

Avots: EH II, 371

‡ II rikšinât Seyershof, ununterbrochen auf einem Instrument spielen.

Avots: EH II, 371

stirkšinât: "2" ME. III, 1073 zu ersetzen durch "2)"; ‡

3) von verschiedenen Lauten:
ar ruokām appļauj malas, lai var ar mašīnu s. (mit ir̃ ) Orellen. puika tik min paminu un stir̃kšina ratiņu Seyershof. spārnuots ... mākuonis (von Schwalben) stirkšinādams paņirb gaisā A. Upītis Pirmā nakts 24. ar koleru saslimušie sēdēja uz puodeļiem un tik stirkšināja (entleerten sich hörbar) Frauenb.

Avots: EH II, 581

trikšinât, ‡

2) "in langsamem Trab fahren"
Kaugershof.

Avots: EH II, 695

trikšinât, trikšķinât, klappern, schlagen, hacken; schlagen (von der Nachtigall gesagt) Etn. II, 51; Mag. XX, 3, 207, A.-Laitzen (trikšinât), Vīt. (trikšķinât); zwitschern Mar. (trikšinât): gans gāja gar riķu žuogu trikšinādams (zog mit einem Holz die Zaunspricken entlang, so dass ein klappernder Laut entstand) Dunika. kuo, dzenīti, trikšināji? BW. 16746, 1 var. vāverīte trikšķināja ar meitām maltuvē 2353. kur, pūcīt, trikšķināsi ar tiem skalu vāģīšiem? 2506. lakstīgala trikš(ķ)ina. putni mežā trikšina Mar. n. RKr. XV, 141. pieniņš dzied, šķīstums ve̦lk, putraimiņi trikšināja BW. 2949.

Avots: ME IV, 235

trikšinâtiês, sparsam (mit etwas) umgehen, geizen: nebija vairs maizes. trikšinājās un spiedās cauri kā kurš varēja Janš. Dzimtene ² II, 16. es gan trikšinājuos . . . ņe̦mdama

Avots: ME IV, 235

‡ ìedriksnît Ramkau, iedrikšinât ebenda, = ìesist, iepḕrt: iedrikšināt kam pa ūzām.

Avots: EH I, 510

krikšķinât, krikšinât, intr.,

1) den Ton
krikš erzeugen: milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti krikškinām BW. 8091. sāk krikšķināt ķirpis Vēr. I, 130;

2) lachen:
kuo jūs tur, bē̦rni, krikškiniet? Etn. II, 33; mit dem fakt. Akk.: patīkamus smiekliņus krikšķināt A. XII, 809. gari... krikšinātu ērmīgus smieklus K. Jakobsons;

3) flennen:
biju gatavs krikšķināt Austr.

Avots: ME II, 278