Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rinst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rinst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

rinst

‡ *riñst, zu erschliessen aus sariñtis.

Avots: EH II, 372


rinstele

rinstele U., A. XI, 691, der Rinnstein, Wasserabfluss. Vgl. reñstele.

Avots: ME III, 529

Šķirkļa skaidrojumā (9)

iekava

iẽkava [C., iêkava 2 Līn.],

1) ein besonderes Instrument beim Schmieden
U.; [iẽkava PS.], ein Tischlerinstrument, welches zum Zusammendrücken der Bretter gebraucht wird Adsel, Wend.;

2) [iẽkavs PS.], die Klammer;

3) die Parenthese
U.;

4) eine Art Gruben bei der Aa, um Fische zu fangen
U.

Avots: ME II, 26


kārsis

[II kā`rsis N. - Peb. "ein Gerberinstrument, mit dem man Schaffelle weich macht."]

Avots: ME II, 198


klabata

klabata,

1) eine Klapper, wie sie das Vieh statt der Schellen trägt
Grob.;

2) ein Klopfbrett:
klabata - gare̦ns dēlis, kuŗu pakaŗ šņuorītēs pār mietiem (stabiem) pārliktā šķē̦rskuokā un dauza ēdienu laikā ar vālītēm, lai uz lauka strādājuošie ļaudis zin nākt azaidā, pusdienā vai palaunagā. šuo klabatu klabina arī ugunsgrē̦ka gadījumā Grob. n. Etn. III, 66, Lasd.;

[3) ein Klapperinstrument zum Scheuchen des Wildes auf der Jagd
Bielenstein Holzb. 600];

4) die Türklinke
Lasd., [Rutzau, N. - Bartau, Ahswikken], Libau;

5) der Riegel:
vārtu klabata aizdarās Janš. [visu nuolūkuo... caur durvju klabatas caurumu Janš. Čāp. 8.] klabata - ietaise durvu aiztaisīšanai: durvu iekšpusē piestiprināts stiprs, ap 1 1\2 pē̦das gaŗš kuoks, kuŗš iekrīt durvu stenderī iedzītas kuoka naglas ruobā; ap šuo kuoku - klabatu - apsieta ar vienu galu šņuorīte, kuŗas uotrs gals izvē̦rts caur durvīs ieurbtu caurumiņu durvu uotrā pusē; šņuorīte nu nuo šīs puses raujuot, klabata iz ruoba paceļas uz augšu, un durvis atveŗamas Grob. n. Etn. III, 66;

6) eine Plappertasche
Lasd.;

7) der Klapperer, der weisse Stroch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97;

8) klabatas "eine kleine Wassermühle".

Avots: ME II, 206, 207


klabeklis

klabeklis,

1) ein Türklopfer;

2) ein Klapperinstrument, ein Klopfbrett, mit Hilfe dessen das Hausgesinde zur Mahlzeit von der Arbeit gerufen od. allarmiert wird;

3) ein Schwätzer
Dond.; ej, klabekli, ej Hug.;

[4) in Dond. auch = kabata 1.]

Avots: ME II, 207


klabīkla

klabîkla, klabiklis Matkuln, das Klapperinstrument: klab tâ tāda klabīkla Degl., Smilt.

Avots: ME II, 207


klambāt

III klambât Smilt., an ein eisernes Klapperinstrument schlagend (den Hirten mit der Herde) hermkömmen machen.

Avots: EH I, 609


klapačas

klapačas Seyershof, ein Klapperinstrument zum Heimrufen von der Arbeit.

Avots: EH I, 610


ļirga

I ļir̂ga 2 [Nigr., Selg.], comm., eine Person, die grinst Selg. n. Etn. IV, 130. [Reimwort zu ņirga].

Avots: ME II, 541


spendele

speñdele Bl., U., die Feder an einem Schlosse; ein Schraubstock (mit eñ) Katzd.; Spindel; das von einer Pose gemachte KinderInstrument Kurl. n. U., Bielenstein Holzb. 720; vgl. Persson Beitr. 413.

Avots: ME III, 989