kārsis

I kārsis Naud., [kā`rsis Trik.], kàsis, der Haken: daļģe kārsī, die Sense ist in spitzem Winkel an den Stiel gebunden Grünh. Vgl. kàsis.

Avots: ME II, 198


kārsis

I kārsis,

1): saucat mani puoda kārša (Var.: kāsi) BW. 21040, 2 var.;

2) kārši, Türangel
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Angel").

Avots: EH I, 603


kārsis

[II kā`rsis N. - Peb. "ein Gerberinstrument, mit dem man Schaffelle weich macht."]

Avots: ME II, 198