Paplašinātā meklēšana

àizrisinâtiês, sich los-, entwickeln bis zu einer bestimmten Stelle: duomu pavediens aizrisinājās līdz viņas pašas bērnībai Up.

Avots: ME I, 46

atrisinât, fact., loswickeln: kamuoli; übertr., entwickeln, entwirren, lösen: murguojumi nespēj atrisināt nuopietnus jautājumus Vēr. I, 1550. Refl. - sich loswickeln, sich lösen, befreien: te uz reizi zaltis atrisinās nuo kakla LP. IV, 70. atrisināties nuo saitēm, sich von den Fesseln befreien Alm. Übertr., sich entfalten, entspinnen, hervorgehen: te atrisinājās līdzīgas saruņas RKr. XI, 73. teo'rijas, kas dabiski neatrisinās nuo pašas lietas Vēr. II, 379; atrisinājums, die Entwickelung, Lösung.

Kļūdu labojums:
te atrisinājās līdzīgas saruņas RKr. XI, 73 = te atrisinājas līdzīgas saruņas RKr. XI, 79

Avots: ME I, 186

‡ drisinât J. Str. 1926, № 17 "?".

Avots: EH I, 334

ìerisinâtiês, eingefädelt werden: darbības pavediens tâ kâ ierisinās Druva I, 770.

Avots: ME II, 58

izrisinât, tr., fakt. von izrist, auftrennen, loswickeln, auseinanderbringen: kamuolu, dzijas, diegu, pavedienus. Refl. - tiês, sich loswickeln, sich entwickeln: kamuols izrisinājies. virziens, kas izrisinājas nuo simbolisma Druva I, 476.

Avots: ME I, 792

‡ nùorisinât, abwickeln, sich lösen lassen: vajadzēja striķus līdz galam n. Pēt. Av. IV; 165.

Avots: EH II, 81

[parisinât, ein wenig loswickeln: p. kamuolu Bauske.]

Avots: ME III, 90

risinât: pina un risināja savas bizes vaļam Janš. Mežv. ļ. II, 68. r. zarnas vaļā Iw., Salis.

Avots: EH II, 374

risinât, tr., fakt., aufwickeln, abwickeln, lösen Wid.: kamuolu. autuors līdzīgā kārtā risina tāļāk savus spriedienus Vēr. II, 1262. Refl. -tiês, sich abwickeln, sich fördern, vonstatten gehen: valuodas risinās. Zu rist I.

Avots: ME III, 531

sarisinât Dond., tr., verwickeln, verwirren: tu... pūlies atrisināt jautājumus, kas jau atrisināti, bet kuŗus tu vairs tikai sarisini Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 717

atritinât,

1) fact., entrollen, loswickeln:
mazu papīra vīstuoklīti Purap.;

2) sich loswickeln, sich lösen, sich entfalien:
viņa skurināja dvieli, lai tas atritinātuos Blaum. pamazām sāka režģis atritināties Purap. dienas citpakaļ citas atritinājās nuo lielā mūžības kamuoļa Līb. kāzas atritinājās (cf. atrisināties) īstā ve̦claiku spuožumā Degl.

Avots: ME I, 186

‡ dũšuôtiês,

1) Mut fassen
(imperfektiv): viņš dūšuojas, dūšuojas, bet nevar sadūšuoties;

2) "?": visu varēs viegli atrisināt tādā ceļā, kâ Bē̦rtulis par tuo dūšuojās R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 120.

Avots: EH I, 349

mùrguôt, [mur̂guôt Wohlf., mur̃guôt Ruj.], intr., phantasieren: slimais murguo Purap. Subst. mùrguõjums, die Phantasie, das Hirngespinst: murguojumi nespēj atrisināt nuopetnus jautājumus Vēr. I, 1550; mùrguôšana, das Schwärmen, Phantasieren; mùrguôtãjs, der Traümer, Schwärmer.

Avots: ME II, 669

poņ̃ķât, -ãju, verknoten: es nepoņķāju, gribu atrisināt Dond. Refl. -tiês, = puņķêties: kuo jūs poņķājaties? labi nekuo nepuotiet padarīt! Dond. Vgl. puņķêt(iês) und puņķuot.

Avots: ME III, 376

režģis (li. rẽzgis "Geflechte, Korb"),

1) das Flechtwerk
U., Geflecht Dr.; etwas Verworrenes, ein Wirrsal; verworrenes od. verwickeltes Garn (režģi) Mar. n. RKr. XV, 133; eine Masche im Geflecht: pamazām sāka režģis atrisināties Purap. tavs asais zuobs lai dzīves režģu me̦zglu uz reizi pārcē̦rt Rainis. grūtî duomu režģi A. v. J. 1898, S. 68. kre̦klam bij caurumu tik˙pat kâ režģu sietam Aps. IV, 53;

2) eine Flechte od, von Binsen geflochtene Decke
Elv.; eine Strohdecke, die im Winter als Schutz vor Kälte vor die Fenster gedeckt wird Alt-Ottenhof: (luogs) bija ārpusē aizse̦gts ar salmu režģiem Janš. Dzimtene V, 184;

3) oft der Plur. režģi, das Flecht-werk auf der Ragge
U., Nigr., Gold. n. Etn. I, 122, Luttringen, Briņķi (bei Hasenpot), Lasd., Naud., eine auf den Boden des Wagenkorbes zu legende zusammenrollbare Decke, bestehend aus fingerdicken Haselnussstöckchen, jungen Tannenbäumchen od. Wacholderstecken, die an mehreren Stellen mit einer Schnur eng aneinandergeflochten sind Neu-Bergfried, Bielenstein Holzb. 548, 559 (mit Abbild. S. 549);

4) ein geflochtenes Behältnis
Bielenstein Holzb. 359; "ein aus Stricken angefertigtes Netz, worin man Heu für eine weitere Fahrt mitnimmt" Etn. I, 45: Pēteris izceļ nuo ratiem režģi siena Purap. dē̦ls piekratījis režģus ar sienu LP. VI, 435;

5) das Riegensieb
U., Bielenstein Holzb. 506 (mit Abbild.; hier auch: režģu siets), Grosdohn n. Etn. I, 137, Lemburg, Lieven-Behrsen, A1t-Ottenhof, Serben, Saussen, IV.-Peb., Mar., A. XI, 17I ;

6) = lauku laidars, die Hürde Elv. Nebst re̦zga, režģît, rēkšķis usw. zu li. rèksti (prs. rezgù) "stricken", rẽkstis "Heusack", ai. rájju-ḥ la. restis "Strick", ae. resc "Binse", s. Walda Vrgl. Wrtb. II, 374, Trautmann Wrtb. 245, Bezzenberger BB. I, 68, Fortunatov Sāmav. 121 und BB. III, 591, Karsteu Germ: finn. Lehnwortstudien 153 f.

Avots: ME III, 516

sapinķêt Pabbasch, Dond., tr.,

1) stark verwickeln, verwühlen, verpinkern
U., Grünwald, verzwicken, verschlingen V.: auklu sapiņķē̦dams LP. VI, 167. Līna dzijas ir tâ sapiņķējusi, ka ne˙maz nevar atrisināt Dond.;

2) fig., verzwicken, irreführen:
blēžu sapiņķēšanas izveicībā Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 19;

3) kuppeln
V.;

4) sapiņkēt kājas. die Beine so zusammenbinden, dass man nur kleine Schritte machen kann
Grünwald. Refl. -tiês, sich verwickein; sich verkuppeln St.: sapiņķējušās dzijas Grünw.

Avots: ME II, 699