risinât, tr., fakt., aufwickeln, abwickeln, lösen Wid.: kamuolu. autuors līdzīgā kārtā risina tāļāk savus spriedienus Vēr. II, 1262. Refl. -tiês, sich abwickeln, sich fördern, vonstatten gehen: valuodas risinās. Zu rist I.

Avots: ME III, 531

risinât: pina un risināja savas bizes vaļam Janš. Mežv. ļ. II, 68. r. zarnas vaļā Iw., Salis.

Avots: EH II, 374