Paplašinātā meklēšana

driva,

1): ein erst seit kurzem gepflügter Acker
Atašiene n. Fil. mat. 104; ein Acker im Walde Warkl.

Avots: EH I, 334

driva,

1) = druva, der Acker, z. B. Lubn., Ltd. 2246, BW. 3356, 2; 11621, [Eckengraf, Dagd.];

2) die Weide
Buschh. [Wohl aus druva nach Le. Gr. 34.]

Kļūdu labojums:
3356, 2 3356 ²

Avots: ME I, 500

‡ drivači Auleja, die drehbare Vorderachse eines Wagens; die Vorderachse eines Wagens mitsamt zwei Rädern Lettg. Aus dviraci.

Avots: EH I, 334

griva: g. ir ķieģeļu gabali, ve̦ci māli, smiltis un grante, visādas sadrupušas roidas kuopā Seyershof.

Avots: EH I, 406

griva, Kehricht, Schutt Salisb., Allend. [Anscheinend mit iv aus uv, vgl. gruveši.]

Avots: ME I, 656

‡ kriva (mit iv < uv?),

1) der Haufe
Oknist n. FBR. XV, 194;

2) "buojājumi kartupeļu mizā, kas ceļas nuo īpašas sēnītes" Geistershof: mums šuodien kartupeļi ir ar krivu;

3) kriveņa "?": kriveņām ce̦purītes BW. 31933, 10.

Avots: EH I, 656

krivada: "nelaime" Sussei.

Avots: EH I, 656

krivada, die Schererei: man ar viņu bij liela krivada Gr.-Sessau. [brālis suolījās atbraukt, bet neatbrauca; laikam gadījusies kāda krivada (klizma) Sessau.] Durch oder nebst li. krividà "ein ungerader, krummer Weg zur Erlangung eines Zweckes" aus r. кривда "Lug und Trug"?

Avots: ME II, 282

‡ krivažaîns (mit a < e?) Lems., = kruvešaîns: k. ceļš.

Avots: EH I, 656

riva Sinolen, das eingefahrene Geleise auf dem Wege. Zu rieva?

Avots: ME III, 534

‡ skriva, s. unter ‡ skruva.

Avots: EH II, 511

‡ *trival˜ki, in der Verbind. trival˜kus sist od. taisīt "dīdīties, skriet aiz prieka" (wo?): bē̦rni tikai taisa trivalkus, un es nedabūju ne˙maz apgulties.

Avots: EH II, 695

bãbūksnīte Ramkau, geum rivale.

Avots: EH I, 208

bitenes, Nelkenwurz (geum rivale) RKr. II, 71; auch dunduru puķe, zirgu nadži.

Avots: ME I, 301

duñdurnāji, dundurāji Kav., duñduru puķe, Nelkenwurz (geum rivale) RKr. III, 70; Peņģ.; auch dundurzâle [damit identisch?]

Avots: ME I, 516

ìekaût,

1): kuo kungs par daudz iekavis (= piekāvis), tas likts ārstēt Dunika, Frauenb. Refl. -tiês,

1 ): viena daļa grivas iekaujas ("ieskaluojas") pumpja kanniņā Seyershof; mit grosser Mühe hineingelangen
Seyershof: kamē̦r te iekaujas pa mūsu (sc.: staignuo, sliktuo) ceļu iekšā nuo lielceļa...; ‡

2) sich zu schlagen (prügeln) anfangen; sich ans Schlagen (Prügeln) gewöhnen
Siuxt: kad ērzelis iekaujas ar māju zirgiem, tad viņš ir nejauks; kad neiekaujas, tad ir labs.

Avots: EH I, 519

ķēvpups, ķēvju pups, auch ķēvpupe, gew. der Plur., Morchel (morchella) RKr. II, 74; geum rivale Lös., RKr. III, 70.

Avots: ME II, 377

‡ kluba, ein privater Tartzabend (Hausball): Kūļuos būšuot k. Blaum. J. r. 1898, S. 4.; n. pl. klubas Nerft "Gesellschaften (z. B. im Krug)". Wohl umgebildet aus d. Klub.

Avots: EH I, 621

krivezis: in Lems. auch plur. krivaži (mit a < e?).

Avots: EH I, 656

krivezis [Salis], Lems., = kruvesis; [dazu ein Plur."krivasi"Wessen].

Avots: ME II, 282

lapa: Demin. lapīte BW. 18481, 2 var.,

1): aizmukt lapas, das Hasenpanier ergreifen
Sonnaxt; sèjas l. Ramkau, geum rivale; tûkšņa ² lapas Seyershof, gewisse Pflanzen; uošu l. Siuxt, uoša lapiņa Spiess, = uôšlapa: lieluo rāceņu starpā iejaucies dažs uošu lapa Siuxt;

3): (Aste unter Heuhaufen)
auch Kegeln n. Fil. mat. 186, Heidenfeld, Saikava, Seyershof, Wolm. lapu lietus - auch Stenden. lapu plūdi Postenden, Stenden, eine Uberschwemmung als Folge des lapu lietus; ‡

5) lapiņa, eine kleine Wabe
BielU.: bites jau trīs lapiņas iešuvušas.

Avots: EH I, 720

lìekšus, lìekšu, liekš, darüber hinaus, extra: bez kārtējā ēdiena viņš dabuon liekšus ēst C. par agru sāk maziņajiem liekšu piešķirt vēl citu barību A. XIII, 33. zināms, par tuo liekš aizmaksā Baltp. Von Müller auch ein Adjektiv liekšs gebildet, überzählig, privat: liekšiem jeb privātiem darbiem apkŗauts.

Avots: ME II, 496

nadži,

1) zirgu nadži, Nelkenwurz (geum rivale)
Peņģ., Konv. ² 697;

2) dzenis piede̦r pie pāŗu nadžu putniem, t. i. viņiem nagi stāv pāŗiem: divi uz priekšu un divi atpakaļ
Konv. ² 697.

Avots: ME II, 686

pàuts,

1): auch Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 260), Lng., (mit aû ² ) Dond., Frauenb., Grob., Kand., Lautb., Ruj., Salis, Siuxt, Demin. gen. plur. pauteļu BW. 3000, 1;

2): auch BW. 7497 var., 34535; 35260 u. a.; lielie pauti, Hodenbruch
AP.;

4): be̦bru pauti, solanum dulcamara Salis; ērzeļa p., gewisse Pilze
AP., Morcheln Salis; kaķa p., gnaphalium dioicum Kaltenbr.; trifolium arvense Oknist; kuiļa p., eine gewisse Art Kartoffeln Salis; kumeļa p., ein Pilz (helvella esculenta) Lems.; runča p., geum rivale Salis; rũņu p., ein gewisser Pilz AP.; zaķa p., eriophorum polystachium Ramkau; zirga p., ein Pilz (helvella esculenta); ‡

5) ērzeļu pauti, eine gewisse Speise
("kad ielaiž mīklu taukuos un izce̦p) Frauenb.

Avots: EH XIII, 186

pĩpiņi Dond., Nelkenwurz (geum rivale).

Avots: ME III, 233

rutks Dond., Selg., Adiamünde, Lis., Golg., Kl., Kreuzb., Bers., Warkl., bei Manz. Lettus: rutka, der Rettig (raphanus sativus L.): Sprw. ve̦se̦ls kâ rutks. tas auga spirgts un ve̦se̦ls kâ rutks JK. V, 1, 30. vīrs iznācis ve̦se̦ls kâ rutks nuo ūdens LP. IV, 235. puikas kâ rutki (von gesunden, kräftigen Knaben) V, 42. dzīvuo kâ rutks: viena galva, viena bē̦da JR. IV, 76. rutkus raut,

a) Rettige aus der Erde ziehen;

b) ein Kinderspiel
U. rutkus stādīt,

a) Rettige pflanzen;

b) auf den Kopf gestellt die Füsse in die Höhe recken
U. - rutka sakne, eine Pfahlwurzel Kalzenau n. U., Golg. - e̦ze̦ra rutks Konv˙l 532; RKr. II, 69; Etn. I, 30; Preip. 171 od. juodu (iudu Mag. IV, 2, 33) rutks Birsmann, Dond. n. RKr. III, 70 od. ve̦lna rutks U., Mag. IV, 2, 33; 79; Konv˙l 532; RKr. II, 69; Preip. 171, Erwahlen, der Wasserschierling (cicuta virosa L.): e̦ze̦ra rutkus lietuo pret pušumiem un pārgriezumiem Etn, I, 30. ve̦lna rutks izskatās pēc suņa burkāniem LP. IV, 51. traipekļainais ve̦lna rutks, gefleckter Schierling (conium maculatum L.) Konv˙l 532. lauka rutks, Ackerrettig (raphanus raphanistrum L.) RKr. I1, 77. meža rutks Buschh., Grünh., geum rivale. svē̦ti rutki U., Meerrettig. Nach Būga Ztschr. f, slav. Phil. I, 17 le. ruduks > rutks nebst osthochli. rudíkas aus einem altwruss. *ръдька < рьдька. Aber belegt sind im Slavischen nur Formen mit rьd- (woher li. ridíkas). Auch Herleitung aus mnd. rudik "persicaria" ist nicht wahrscheinlich, da damit eine ganz andere Pflanze gemeint ist. Am ehesten also vielleicht eine Umbildung vom entlehnten *ridiks unter dem Einfluss von ruds "rötlich; grau".

Avots: ME III, 565

sacensis (f. -se), sace̦nsuonis (f. -ne), der Konkurrent, der Rivale; der Nebenbuhler: Björnsonam nav sacenša B. Vēstn. mācītaja ... sacensis Me̦lnalksnis Mazsalaca 36. sace̦nsuoņi pasaules tirgū A. XI, 475. atkuodies viņš bija sace̦nsuonim A. v. J. 1902, S. 243. vai... mūsu sievas savu vīru cienīgās sace̦nsuones? Pūrs I, 26. - sacensis uz kadu vietu, der Kandidat auf einen Posten Dr.

Avots: ME III, 601

sãncensis (f. -se), der Nebenbuhler, Rival Wid.: jaunava . . . vē̦las ar viņu visur būt viena pati, kâ sāncenses bīdamās Seibolt. šim kvartetam arī ārzemēs nebūs daudz sāncenšu Vēr. I, 876.

Avots: ME III, 803, 804

‡ skrûslis Sonnaxt "= krûslis". skrūva,

1): auch (mit ũ ) Dunika, Kal., OB., Siuxt; ein Demin. skrūviņas bei A. Upītis Kailā dzīvība 204; ‡

2) ein Markknochen
Siuxt: krustā visi kauli sasienas ar skrūvām; skrūvas ir tumšākas, zilganākas; guovij kaklā pie pašas galvas ir skrūvas; astē sīki, mazi kauliņi nuo skrūviņām; Ende des Armknochens an der Schulter Siuxt n. BielU. Vgl. ‡ skriva.

Avots: EH II, 513

‡ skruva (> ostle. skryva resp. skriva),

1) = skrūva 1 Kaltenbr:

2) "kājas luocītava celī (luopiem)" Auleja: kājas atgriêž skrivās, kur kauleņi luokās;

3) "?": daglu cūku uz skriviņas atve̦duse Tdz. 37406 (aus Višķi).

Avots: EH II, 513

žastîtiês (?) Alschw. "grüssend die Hand an die Kopfbekleidung legen"(von Privatleuten).

Avots: ME IV, 789