pauts

pàuts (li. paũtas "Ei, Hode"),

1) das Ei
Dunika (in dieser Bed. jetzt durch uõla verdrängt): Sprw. ve̦se̦ls kâ pauts. pauts māca dējēju od. grib gudrāks būt par vistu. pauts nemāca vistu dēt. gaidi gaili pautu izdējam!

2) die Hode;
pautu kulīte, der Hodensack U.; vēja pauti "Bruch" Mag. XIII, 3, 59;

3) pautiņi, ein Handschuhmuster
RKr. XVII, 31;

4) auna pauts "geum" Arrasch; be̦bru pauti, Bibergeil
U., Konv. 2 329; ērzeļa pauti, eine Art im Frühling wachsender Pilze Mar. n. RKr. XV, 113; kaķu pautiņi, Rainblume, Mottenkraut, Ruhrkraut (gnaphalium arenarium) Mag. IV, 2, 89; kungu pauti, Stechapfel (datura stramonium L.) Peņg., Konv. 2 219; runča pauti, Benediktenkraut Zoden, Behnen; suņa pauti,

a) Zeitlose (colchicum autumnale L.)
Peņg.,

b) eriophorum polystachion Mar. n. RKr. XV, 138. Nebst apr. pawtte "Eier"
wohl zu pùst, putas, pūte "Blase", li. pùsti "schwellen", pãpautas "Schwiele", wruss. nomka "männliches Glied", la. praepūtium "Vorhaut" u. a. s. Persson Beitr. 243 f., Berneker IF. IX, 362, Walde Vrgl. Wrtb. II, 80.

Avots: ME III, 130


pauts

pàuts,

1): auch Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 260), Lng., (mit 2 ) Dond., Frauenb., Grob., Kand., Lautb., Ruj., Salis, Siuxt, Demin. gen. plur. pauteļu BW. 3000, 1;

2): auch BW. 7497 var., 34535; 35260 u. a.; lielie pauti, Hodenbruch
AP.;

4): be̦bru pauti, solanum dulcamara Salis; ērzeļa p., gewisse Pilze
AP., Morcheln Salis; kaķa p., gnaphalium dioicum Kaltenbr.; trifolium arvense Oknist; kuiļa p., eine gewisse Art Kartoffeln Salis; kumeļa p., ein Pilz (helvella esculenta) Lems.; runča p., geum rivale Salis; rũņu p., ein gewisser Pilz AP.; zaķa p., eriophorum polystachium Ramkau; zirga p., ein Pilz (helvella esculenta);

5) ērzeļu pauti, eine gewisse Speise
("kad ielaiž mīklu taukuos un izce̦p) Frauenb.

Avots: EH XIII, 186