Paplašinātā meklēšana

apdrùošinât,

1) mutig machen:
auch Lettg. Refl. -tiês, ‡

3) sich versehen mit (sich sicherstellen mit): a. ar pārtiku.

Avots: EH I, 78

apdrùošinât,

1) tr., mutig, keckmachen, verstocken
(bibl.): dievs apcietināja viņa prātu un apdruošināja viņa sirdi V Mos. 2, 30, Gott verhärtete seinen Sinn und verstockte ihm sein Herz (verfehlt ist die Korrektur der neuesten Ausgabe: druosināja st. apdr.);

2) sicher stellen, versichern, verassekurieren:
savu dzīvību, savas ē̦kas, savu mantību. Refl. -tiês,

1) sich Mut fassen:
apdruošinājies tas teica LP. VI, 272,, nachdem er sich Mut gefasst hatte, sagte er;

2) sich versichern.
apdruošināšana: die Ermunterung, die Versicherung; apdruošināšanas oder apdruošināmā biedrība, Feuerversicherungsgesellschaff; kuģa apdruošināšanas biedrība; apdruošināšanas līgums, der Versicherungsvertrag; apdruošinātājs, der Versicherer; apdruošināmais, apdruošinātais, der Versicherte.

Avots: ME I, 82

drùoši [li. drą̃siai]. Adv. zu druošs,

1) kühn, mutig:
druoši gāju caur upīti Ltd. 925;

2) sicher, sicherlich,
in Grünh. oft mit dem Zusatz bez drebēšanas.

Avots: ME I, 508

drùošinât auch druosinât [li. drą́sinti]. fact., dreist, mutig machen, ermutigen, Mut einflössen, beruhigen: saimnieks druošināja savu dē̦lu.

Avots: ME I, 508

ìedrùošinât, tr., erdreisten: pravieši, kas tuos (jūdus) iedruošināja Glück Esra 5, 2. Refl. - tiês, [ìedruošīties Lis.], sich erdreisten, sich ermutigen.

Avots: ME II, 11

neapdrùošinâts, unversichert: neapdruošinātas ē̦kas, vē̦stules.

Avots: ME II, 707

nùodrùošinât, tr., sichern, sicher stellen: ruobežas pret ienaidniekiem. tie simti jums nuodruošina būdiņu līdz mūža galam Poruk. [Refl. - tiês, sich sicher stellen.]

Avots: ME II, 777

ruoši s. ruoss.

Avots: ME III, 583

ruošinât, antreiben, zur Arbeit ermuntern U. - Vgl. ruosinât. ruošĩba = ruosĩba.

Avots: ME III, 583

sadrùošinât, sadrùosinât Spr., tr., (zu etw.) ermuntern, Mut einflossen, ermutigen: mani daudzas balsis vēl sadruošina Seifert Chrest. III, 3, 145. Ievas stāstījums sadruošināja Kristīnu Aps. IV, 17. sadruosināja zirgu Pas. II, 54. lai tas jel palīdzuot tē̦vu pierunāt un sadruošināt Plūd. Rakstn. II, 353. Krišs veci sadruošināja Krišs Laksts 5. Refl. -tiês, Mut fassen: Uoļiņiete, sadruošinājusies, gāja iekšā Kaudz. M. 175.

Avots: ME III, 615

trošinâtiês (mit uo ?) " ?" : sirds kâ nemierīgs ezis kustējās un trošinājās krūtīs Veselis Daugava I, 431.

Avots: ME IV, 244

uzdruoši, Adv., kühn, mutig Spr.

Avots: ME IV, 326

uzdrùosinât, = uzdrùošinât: uzdruosināt puiku iet pa le̦du.

Avots: ME IV, 326

apmãnît, auch apmãnêt, tr., betrügen, täuschen: kā tu iedrošinies mani tā neguodīgi apmānīt un piekrāpt? kāpēc tava sirds tevi tā apmāna Hiob. 15, 12. Sprw.: ve̦lns mani apmānīja. acis apmānīt, optische Täuschung bewirken, vorgaukeln, spiegelfechten: kruodzinieks varējis cilvē̦kiem acis apmānīt LP. VII, 762. apmānītājs, -a, der Bertrüger, Spiegelfechter; apmānīšana, das Betrügen, Spiegelfechterei, Sinnestäuschung. Refl. -tiês, sich täuschen, Sinnestäuschung erfahren: zē̦nam acis mānīt apmānījās LP. VII, 31.

Avots: ME I, 105

I laũks (li. laũkas, [apr. laucks "Feld", ai. lōká-ḥ "freier Platz", ahd. lôh "niedriges Holz, Gebüsch", la. lūcus "Hain"]),

1) die Waldblösse, Lichtung, waldlose Fläche im Walde:
re, kāds lauks te mežā Mat.;

2) das Freie, das freie Feld, im Gegensatz des von den vier Wänden eingeschlossenen Raumes, auch des Waldes od. der Stadt:
visu dienu pa lauku skraidīt, den ganzen Tag im Freien, draussen umherlaufen. Sprw.: mežam ausis, laukam acis. laukus ieguodīt, nuokuopt, nuovākt, die Ertne von den Feldern einheimsen. uz trim laukiem zemi apstrādāt. uz laukiem dzīvuot, auf dem Lande wohnen; nuo laukiem pilsē̦tā ienākt, vom Lande in die Stadt kommen. Besonders häufig der Lok. laũkā,

a) hinaus, heraus:
tūliņ pa durvīm laukā! tē̦vs nāk nuo istabas laukā. laukā entspricht dem Präfix

- iz, bezeichnet aber die imperfektive Aktionsart: lai kāpjuot nuo ratiem laukā, möge er aus dem Wagen steigen. Dadzis zuobuo cilvē̦kus laukā, foppt die Menschen Saul. kad puiši neredzēja, ārdīju (das Gestrickte) ārā (Var.: laukā) BW. 7157. saki vien droši laukā! heraus mit der Sprache! tas kumeļš mums gāž sē̦tu laukā, das Füllen zertrümmert unseren Zaun Kaudz. M. kad tu izputē̦tu laukā! dass du zugrunde gingest! LP. VII, 621. Vielfach so elliptisch in Verwünschungen: kad tevi jupis (piķis, ve̦lns) laukā!

b) draussen, im Freien, vor der Tür:
laukā sala kumeliņš BW. 14813. guli, guli, meitiņa, dieniņa laukā 7643. vakars jau laukā LP. Vi, 54;

3) oft promiscue mit tīrums "Acker",
zuweilem jedoch von ihm unterschieden, indem tīrums den Acker, lauks dagegen freie Fläche bedeutet: tev piede̦r purvi, meži, man lauki, tīrumiņi Tr. IV, S. 158. visapkārt upe te̦k, vidū lieli tīrumiņi (Var.: vidū lauka tīrumiņš, der Acker auf freier Fläche, vidū lauki, tīrumiņi) BW. 25917. braukšu lauka tīrumā Zirau. papuves lauks, das Brachfeld;

4) kaŗa lauks, der Kriegsschauplatz,
kaujas lauks, das Schlachtfeld;

5) fig., das Feld, Gebiet:
šuos virzienus, kāduos darbuojas strāvas magnētiskie spē̦ki, nuosauc par magnēt. spē̦ka līnijām, un tās te̦lpas, kuŗās tie darbuojas, par magnēt. spē̦ka lauku Konv. ² 820;

6) das Feld, Gebiet, Fach:
darba lauks, das Arbeitsfeld: dižani strādnieki visāduos darba laukuos Aus. te paradumu tiesībām plašs lauks atveŗas Etn. III, 5;

[7) vienu lauku, über und über, durchweg:
nuopempis vienu lauku, über den ganzen Körper geschwollen U. - Als "Lichtung" eigentlich das substantivierte làuks "blässig", vgl. W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 798 f. Wood AJPh. XXIII, 203, Walde Wrtb. ² 444, Trautmann Wrtb. 151].

Avots: ME II, 426, 427