iztrocināt
‡ iztrocinât, gehörig (ohne Erfolg) antreiben, zu etw. ermuntern Stenden: viņš mūs iztrocināja, ka jābrauc baznīcā, bet ne˙kas neiznāca.
Avots: EH I, 491
Avots: EH I, 491
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rocināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rocināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
rocināt
ruocinât,
1) an der Hand führen
(mit uô 2) Nigr.: tīrumā, klajumā, tik aukstumu nenuosalu; ruocin[i] mani, mīļais dievs, mežu ļaužu ēniņā! BW. 10823;
2) "aufmuntern zu etwas":
r. cilvē̦ku uz darbu Ronneb.;
3) "durch die Hände lassen (z. B. Wäsche beim Waschen, Garn beim Wickeln)"
Sessw.
Avots: ME III, 576
1) an der Hand führen
(mit uô 2) Nigr.: tīrumā, klajumā, tik aukstumu nenuosalu; ruocin[i] mani, mīļais dievs, mežu ļaužu ēniņā! BW. 10823;
2) "aufmuntern zu etwas":
r. cilvē̦ku uz darbu Ronneb.;
3) "durch die Hände lassen (z. B. Wäsche beim Waschen, Garn beim Wickeln)"
Sessw.
Avots: ME III, 576