Paplašinātā meklēšana

‡ atruôciski ² Stenden, = atruoceņis: laizdams savu zuobe̦nu a. apkārt Janš. Mežv. ļ. I, 120 (ähnlich Bandavā I, 174).

Avots: EH I, 163

bal˜trùocis, -ce, weisse Hände habend, ein arbeitscheuer Mensch, ein zartes Mädchen, Weib.

Avots: ME I, 258

bešruocis Saussen, gew. bezruocis, der Wind, eig. Ohnehand.

Avots: ME I, 281

bezrùocis, fem. -ce,

1) acc. s. (zu bezrùoce) bezruoci Pas. IX, 189. "bezruocis ienācä, saka, kad duris pašas atdarās (tas nuozīmējuot kādu ļaunumu vai pat nāvi) Festen, Stelph.; ‡

2) ein Faulpelz
Kalz., Lubn. n. Fil. mat. 26.

Avots: EH I, 215

bezrùocis, fem. -ce (li. berañkis, f. -ė), wer keine Hand hat, der Handlose; auch das scherzhafte Bezeichnung des Windes, wie im Deutschen der Handlose für Wind: bezruocis atskrien Buschh. bezruocis par sē̦tu RKr. VII, 1308 (Rätsel).

Avots: ME I, 285

četrrùocis, der Vierhändige (von Tieren).

Avots: ME I, 411

grèizrùocis, der Schiefhändige, Pfuscher, Pudler : greizruocīši bisinieki irbju šauti nemācēja BW. 30462.

Avots: ME I, 647

[ìeruocis PS., C. Wolm. u. a., iêruocis ² Nigr., Ruj. u. a.], iẽruocis Kand., [Salis], das Werkzeug, die Waffe; vgl. li. įrankis "орудiе".

Avots: ME II, 60

krèisrùocis, der Linkhand Spr. kreisrùociņa, das linke Händchen: mūžam tiesa nenuotika kreisruociņas de̦vumam BW. 15467, 12.

Avots: ME II, 271

labrùocis, im Gegensatz zu kreisruocis, kreilis, einer, der alles mit der rechten Hand macht: Eiruopas apdzīvuotāji bijuši labruoči A. XI, 576; MWM. VIII, 716.

Avots: ME II, 397

‡ lunkanruocis Celm., ein Dieb.

Avots: EH I, 762

parùocis, das Geländer Rainis: trepju paruoči Vēr. II, 437. paruoce, der Stuhlarm Dr.

Avots: ME III, 92

‡ paruociski, = paruoču (?): uz sišanu man ir vare̦na ķe̦pa, - vien˙alga vai p., vai atruociski Janš. Bandavā I, 174.

Avots: EH XIII, 169

ruôcis ² Karls., auch ruoce, der Stiel, Haft, Griff: L. piešķindināja ar spieķa ruoci pie glāzes MWM. Vl, 663. durvīm nuoskrūvē̦ti un nuozagti misiņa ruoči B. Vēstn. pēc šķē̦pa ruoces tausta MWM. VI, 487. - ruocis, die Handhabe, der Handgriff am Pfluge L., St., U., Bielenstein Holzb. 473. Plur. ruoči, Instrumente Bergm. n. U. Zu rùoka.

Avots: ME III, 576

‡ sìmtruocis, jem. mit 100 Händen: tā līdzinas simtruocim dieveklim Daugava 1940, S. 50.

Avots: EH II, 487

‡ stiprruocis, jem. mit starken Händen od. Armen: atgadās pat stiprruoča vīrietim Sārts Druvas san 53.

Avots: EH II, 580

trejruocis, wer drei Hände hat: trejruocis Buda Skalbe Pazem. dv. 25.

Avots: ME IV, 229

trîsruôcis ² Stenden, ein Wegweiser (eine Säule) mit 3 "Armen".

Avots: ME IV, 241

‡ truocis, der Schleifstein Salisb. n. BielU.

Avots: EH II, 700

tukšrùocis, wer leere Hände hat: atbrauks mans puisītis kâ tukšruocītis, kā kankarītis Vēr. II, 318.

Avots: ME IV, 256

uzruocis,

1) uzrùoči ² Lubn., Ärmelaufschläge;

2) = uzruoce 2 Dr.: ruokas nuo uzruoča neizvilkuse Upītis Sieviete 105.

Avots: ME IV, 374

vidruocis, = vidrietis Mar. n. RKr. XV, 143 (vidrucis), Plm.; ein grösseres Mittelstück (Fleisch od. Brot) Jürg., Wolmarshof (mit uõ ), Mahlup (vidrucis): saimniece iedeva krietnu šķēli nuo taukā vidruoča Plm. vidruocis maizes Etn. IV, 151. ja meita ē̦d duongalīšus, tad tai pirmais puika dze̦m, ja vidruoci, tad meitene RKr. XIX, 105 (aus Planhof). trīs vidruoči izzagti Erss Vecā Latgale 87.

Avots: ME IV, 579

viênruocis,

2): auch Kaltenbr., Sonnaxt; grābeklis un v. abām mudīgi šaudījās Azand. 93.

Avots: EH II, 797

viênruocis (li. vienrankis ), Plur. viênrùoči ² Prl. n. FBR. VI, 89; Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 15,

1) ein Einhändiger
U., Spr.: tas ir tāds kruopls - vienruocis: kreisai ruokai viņam trūkst dilbas Janš. Bandavā I, 163;

2) vienruocis U., Plutte 98, Gr.Buschh., Mar., Meiran, Siuxt, Trilc., vienruoča izkapts Etn. III, 72, vienruoce Etn. II, 185, Golg., Ramkau, Selb., Vīt., vienruoces izkapts Ronneb., die kurze, mit einer Hand geführte Sense
Abbild. s. Bielenstein Holzb. 496): labību pļauj ar vienruoci Etn. II, 185. Zaļeniekos un Džakstē pļaujuot auzas un miežus..., ja tie pārāk gari,... ar vienruoci III, 72. jāsataisa vienruoce, ka var sākt rudzus pļaut Selb.

Avots: ME IV, 663, 664