rocis

ruôcis ² Karls., auch ruoce, der Stiel, Haft, Griff: L. piešķindināja ar spieķa ruoci pie glāzes MWM. Vl, 663. durvīm nuoskrūvē̦ti un nuozagti misiņa ruoči B. Vēstn. pēc šķē̦pa ruoces tausta MWM. VI, 487. - ruocis, die Handhabe, der Handgriff am Pfluge L., St., U., Bielenstein Holzb. 473. Plur. ruoči, Instrumente Bergm. n. U. Zu rùoka.

Avots: ME III, 576