Paplašinātā meklēšana

baznîckruõgs od. baznîcas kruogs, der Kirchen-Krug.

Avots: ME I, 269

‡ dižkruõgs Dond., = dižkruõgus.

Avots: EH I, 324

‡ kaŗuogs (mit richtigem ŗ ?) BW. 32108 (aus Zierau), = karuõgs 1.

Avots: EH I, 590

karuõgs,

1): Demin. acc. s. karudziņu BW. 31963 var., (aus Lennew).; kaujas karuodziņ[u] BW. 31963, 4 var. izrakstītu karuodziņu 31015.

Avots: EH I, 590

karuõgs, C., PS., karuôgs ² Kand.,

1) die Fahne, das Panier:
karuogu nest, nuolaist, vīcināt, raibināt, rakstīt;

2) das Fähnlein, die Kompagnie, Schar:
trīs karuogi puišu gāja BW. 25128, 4. trīs karuogi meitu gāja 275. ne˙vienā karuogā (Var.: pulciņā) nebij manas līgaviņas 279. [Aus ar. хоругвь "Kriegfahne".]

Avots: ME II, 165

kruõgs: kruõgus auch Lesten n. FBR. XV, 24, Frauenb., (mit ùo ² ) Oknist; dzēru kunga kruodziņā BW. 26956. pa kruogiem vazājās 13076 var. kruogus stedelē 13076 var. Vgl. li. a. s. kruogą LtT. III, 429.

Avots: EH I, 664

kruo`gs [auch PS.], kruõgus, Demin. verächtl. kruõģelis, der Krug, die Schenke: kur kruogs, tur stedele. ej kruogā, būsi gudrs; ej baznīcā, būsi svē̦ts! [Aus mnd. krôch.]

Avots: ME II, 294

‡ nē̦ruogs (mit hypernormalem ē, für richtiges ā ?), = nārags 1, eine Stange zum Fortschieben kteiner Boote Fehteln (?).

Avots: EH II, 24

ruogs (für *ruoks?), der Feuerherd (nicht gebräuchlich") U.: mēs sēdējām pie ruoga MWM. VI, 162. kas senču dievu ruogam tuvuojies U. b. 93, 32. manu ruogu, kuŗa svelmes dēļ tu mani skaudi Rainis. Auf mnd. rôk "Rauch, Herd" beruhend? In den Belegstellen dürfte ruogs aus U. entnommen sein.

Avots: ME III, 578

‡ spruogs Lng., kraus.

Avots: EH II, 563

spruogste Gr.-Jungfernhof "?": vilnas spruogste (= spruoga 1 ?) nuokritusi.

Avots: ME III, 1027

tvaruogs, der Schild Celm.: Sprw. karuogs nav tvaruogs Br. sak. v. 495. liec nuost šķē̦pu un tvaruogu! Apsk. v. J. 1903, S. 310. ķēniņš paslēpās aiz sava lielā tvaruoga Pas. III, 397 (aus Druw.). Neologismus?

Avots: ME IV, 289

vaĩruõgs* C., der Schild U.: vairuogus kaldināt Aus. I, 3 - vairuoga dziedzeris Konv. 1539, die Schilddrüse. Gebildet etwa nach karuõgs.

Avots: ME IV, 443

[bùrbêt ² [Laud.],

1) murmeln;

[2) = bubinât 1 (von Pferden)
Bers.; bur̂binât ^2, mit dem Maul im Wasser des Trogs nach Mehl suchend Wasserblasen hervorbringen Salis]. Refl. - tiês, sich murmelnd äussern: iekarsums burbinājas pusbalsī izteiktuos izteicienuos A. XII, 260. [Zu li. burbė´ti "ворчать, бормотать", osorb. bórbot "Gemurmeln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 107.]

Avots: ME I, 352

[mîknes,

1) zertretene Erde oder Kot:
staļļa priekšā zirgs samīdījis īsta mīknes N. - Schwanb

2) "Teigereste an den Seiten des Backtrogs"
Stuhrhof.]

Avots: ME II, 642

sprâgt (li. sprógti "platzen"), sprâgstu, sprâgu,

1) bersten, platzen
U., losgehen: bērziņam lapas sprāga BW. 9392, 1; 14869, 2 var. pumpuri sprāgst, die Knospen brechen auf U. bārda sprāgst St., der Bart keimt hervor. bise sprāgst, das Gewehr geht los U. tâ kâ ... stuobrs nesprādzis, tad nu vajadzējis Pēterim šaut LP. VII, 242. zārks sprāgst vaļā 214. kungs bija tik dusmīgs, ka vai nuo ādas sprāga JK. V, 1, 31. dusmās sprāga nuo ādas laukā Neik. 60. zaķim acis sprāgst nuo pieres laukā Apsk. v. J. 1903, S. 346. dzīvība sprāgst pa muti ārā LP. II, 24. asaras tai sprāga pa acīm MWM. X, 426;

2) sprühen
(fig.): sprādzin sprāga valuodiņa BW. 7377;

3) krepieren
(vgl. li. nusprogs "wird krepieren" Liet. sint. I, 19) U.: kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis! Br. sak. v. 682, man soll den Tag nicht vor dem Abend loben. Jurģa dienā nevar adīt, tad... aitas sprāgst Etn. II, 84. guļ kâ sprādzis RKr. VI, 251. - Subst. sprâgšana,

1) das Platzen, Bersten;

2) das Krepieren;
sprâgums,

1) das einmalige Platzen; das Geplatzte, der Riss, die Spalte:
...dziedātāja pārsprdgušu pakuļiņu... sašuj savu sprāgumiņu! BW. 20442, 3 var.;

2) "der Schreck im Glase"
Brasche;

3) Knall, Gekrach
LKVv.; sprâdzẽjs, ein Krepierling Spr. Neben diesem sprāg- ein sprēg- in sprēgt (s. dies) und spreg-: sprog- (oder sprag-?) in spre̦gans, spradzene I, spradzinât, spradzis, spraga, spragstêt, li. spragė´ti "platzen", norw. spraka "krachen", and. sprekan "sprechen", an. spraki "Gerücht". cymr. ffregod "Geschwätz", norw. sprek "dürres Reisig" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672 ff., Trautmann Wrtb. 276 f., Zupitza Germ. Gutt. 166 f., Fick Wrtb. 14, 49 und III ⁴ , 515, Prellwitz Wrtb.2 443, Persson Beitr. 868 f., Buck AJPh. XXXVI, 9.

Avots: ME III, 1015

‡ uzjums, die Kuppel: spuldze ar zaļuo skārda uzjumu A. Upītis Karogs 1940, № 1, S. 8.

Avots: EH II, 723

‡ uzziņa "?": tādi uzziņas un izpratnes veidi A. Upītis Karogs 1940, № 1, S. 8.

Avots: EH II, 740