Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rogs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rogs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
dižkrogs
karogs
karogs
karuõgs,
1): Demin. acc. s. karudziņu BW. 31963 var., (aus Lennew).; kaujas karuodziņ[u] BW. 31963, 4 var. izrakstītu karuodziņu 31015.
Avots: EH I, 590
1): Demin. acc. s. karudziņu BW. 31963 var., (aus Lennew).; kaujas karuodziņ[u] BW. 31963, 4 var. izrakstītu karuodziņu 31015.
Avots: EH I, 590
karogs
karuõgs, C., PS., karuôgs 2 Kand.,
1) die Fahne, das Panier:
karuogu nest, nuolaist, vīcināt, raibināt, rakstīt;
2) das Fähnlein, die Kompagnie, Schar:
trīs karuogi puišu gāja BW. 25128, 4. trīs karuogi meitu gāja 275. ne˙vienā karuogā (Var.: pulciņā) nebij manas līgaviņas 279. [Aus aruss. хоругвь "Kriegfahne".]
Avots: ME II, 165
1) die Fahne, das Panier:
karuogu nest, nuolaist, vīcināt, raibināt, rakstīt;
2) das Fähnlein, die Kompagnie, Schar:
trīs karuogi puišu gāja BW. 25128, 4. trīs karuogi meitu gāja 275. ne˙vienā karuogā (Var.: pulciņā) nebij manas līgaviņas 279. [Aus aruss. хоругвь "Kriegfahne".]
Avots: ME II, 165
krogs
krogs
kruògs [auch PS.], kruõgus, Demin. verächtl. kruõģelis, der Krug, die Schenke: kur kruogs, tur stedele. ej kruogā, būsi gudrs; ej baznīcā, būsi svē̦ts! [Aus mnd. krôch.]
Avots: ME II, 294
Avots: ME II, 294
nērogs
priekškrogs
‡ priekškruõgs, das Vorhaus eines Kruges (?): kâ sprungulis viņš izliduoja priekškruogā A. Upītis Pirmā nakts 293.
Avots: EH II, 318
Avots: EH II, 318
rogs
ruogs (für *ruoks?), der Feuerherd (nicht gebräuchlich") U.: mēs sēdējām pie ruoga MWM. VI, 162. kas senču dievu ruogam tuvuojies U. b. 93, 32. manu ruogu, kuŗa svelmes dēļ tu mani skaudi Rainis. Auf mnd. rôk "Rauch, Herd" beruhend? In den Belegstellen dürfte ruogs aus U. entnommen sein.
Avots: ME III, 578
Avots: ME III, 578
sprogs
sprogste
tvarogs
tvaruogs, der Schild Celm.: Sprw. karuogs nav tvaruogs Br. sak. v. 495. liec nuost šķē̦pu un tvaruogu! Apsk. v. J. 1903, S. 310. ķēniņš paslēpās aiz sava lielā tvaruoga Pas. III, 397 (aus Druw.). Neologismus?
Avots: ME IV, 289
Avots: ME IV, 289
vairogs
vaĩruõgs* C., der Schild U.: vairuogus kaldināt Aus. I, 3 - vairuoga dziedzeris Konv. 1539, die Schilddrüse. Gebildet etwa nach karuõgs.
Avots: ME IV, 443
Avots: ME IV, 443
Šķirkļa skaidrojumā (5)
burbināt
bùrbinât 2 [Laud.],
1) murmeln;
[2) = bubinât 1 (von Pferden)
Bers.; bur̂binât 2, mit dem Maul im Wasser des Trogs nach Mehl suchend Wasserblasen hervorbringen Salis]. Refl. - tiês, sich murmelnd äussern: iekarsums burbinājas pusbalsī izteiktuos izteicienuos A. XII, 260. [Zu li. burbė̕ti "ворчать, бормотать", osorb. bórbot "Gemurmeln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 107.]
Avots: ME I, 352
1) murmeln;
[2) = bubinât 1 (von Pferden)
Bers.; bur̂binât 2, mit dem Maul im Wasser des Trogs nach Mehl suchend Wasserblasen hervorbringen Salis]. Refl. - tiês, sich murmelnd äussern: iekarsums burbinājas pusbalsī izteiktuos izteicienuos A. XII, 260. [Zu li. burbė̕ti "ворчать, бормотать", osorb. bórbot "Gemurmeln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 107.]
Avots: ME I, 352
mīknes
mîknes,
1) zertretene Erde oder Kot:
staļļa priekšā zirgs samīdījis īsta mīknes N. - Schwanb
2) "Teigereste an den Seiten des Backtrogs"
Stuhrhof.]
Avots: ME II, 642
1) zertretene Erde oder Kot:
staļļa priekšā zirgs samīdījis īsta mīknes N. - Schwanb
2) "Teigereste an den Seiten des Backtrogs"
Stuhrhof.]
Avots: ME II, 642
sprāgt
sprâgt (li. sprógti "platzen"), sprâgstu, sprâgu,
1) bersten, platzen
U., losgehen: bērziņam lapas sprāga BW. 9392, 1; 14869, 2 var. pumpuri sprāgst, die Knospen brechen auf U. bārda sprāgst St., der Bart keimt hervor. bise sprāgst, das Gewehr geht los U. tâ kâ ... stuobrs nesprādzis, tad nu vajadzējis Pēterim šaut LP. VII, 242. zārks sprāgst vaļā 214. kungs bija tik dusmīgs, ka vai nuo ādas sprāga JK. V, 1, 31. dusmās sprāga nuo ādas laukā Neik. 60. zaķim acis sprāgst nuo pieres laukā Apsk. v. J. 1903, S. 346. dzīvība sprāgst pa muti ārā LP. II, 24. asaras tai sprāga pa acīm MWM. X, 426;
2) sprühen
(fig.): sprādzin sprāga valuodiņa BW. 7377;
3) krepieren
(vgl. li. nusprogs "wird krepieren" Liet. sint. I, 19) U.: kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis! Br. sak. v. 682, man soll den Tag nicht vor dem Abend loben. Jurģa dienā nevar adīt, tad... aitas sprāgst Etn. II, 84. guļ kâ sprādzis RKr. VI, 251. - Subst. sprâgšana,
1) das Platzen, Bersten;
2) das Krepieren;
sprâgums,
1) das einmalige Platzen; das Geplatzte, der Riss, die Spalte:
...dziedātāja pārsprdgušu pakuļiņu... sašuj savu sprāgumiņu! BW. 20442, 3 var.;
2) "der Schreck im Glase"
Brasche;
3) Knall, Gekrach
LKVv.; sprâdzẽjs, ein Krepierling Spr. Neben diesem sprāg- ein sprēg- in sprēgt (s. dies) und spreg-: sprog- (oder sprag-?) in spre̦gans, spradzene I, spradzinât, spradzis, spraga, spragstêt, li. spragė̕ti "platzen", norw. spraka "krachen", and. sprekan "sprechen", an. spraki "Gerücht". cymr. ffregod "Geschwätz", norw. sprek "dürres Reisig" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672 ff., Trautmann Wrtb. 276 f., Zupitza Germ. Gutt. 166 f., Fick Wrtb. 14, 49 und III 4 , 515, Prellwitz Wrtb.2 443, Persson Beitr. 868 f., Buck AJPh. XXXVI, 9.
Avots: ME III, 1015
1) bersten, platzen
U., losgehen: bērziņam lapas sprāga BW. 9392, 1; 14869, 2 var. pumpuri sprāgst, die Knospen brechen auf U. bārda sprāgst St., der Bart keimt hervor. bise sprāgst, das Gewehr geht los U. tâ kâ ... stuobrs nesprādzis, tad nu vajadzējis Pēterim šaut LP. VII, 242. zārks sprāgst vaļā 214. kungs bija tik dusmīgs, ka vai nuo ādas sprāga JK. V, 1, 31. dusmās sprāga nuo ādas laukā Neik. 60. zaķim acis sprāgst nuo pieres laukā Apsk. v. J. 1903, S. 346. dzīvība sprāgst pa muti ārā LP. II, 24. asaras tai sprāga pa acīm MWM. X, 426;
2) sprühen
(fig.): sprādzin sprāga valuodiņa BW. 7377;
3) krepieren
(vgl. li. nusprogs "wird krepieren" Liet. sint. I, 19) U.: kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis! Br. sak. v. 682, man soll den Tag nicht vor dem Abend loben. Jurģa dienā nevar adīt, tad... aitas sprāgst Etn. II, 84. guļ kâ sprādzis RKr. VI, 251. - Subst. sprâgšana,
1) das Platzen, Bersten;
2) das Krepieren;
sprâgums,
1) das einmalige Platzen; das Geplatzte, der Riss, die Spalte:
...dziedātāja pārsprdgušu pakuļiņu... sašuj savu sprāgumiņu! BW. 20442, 3 var.;
2) "der Schreck im Glase"
Brasche;
3) Knall, Gekrach
LKVv.; sprâdzẽjs, ein Krepierling Spr. Neben diesem sprāg- ein sprēg- in sprēgt (s. dies) und spreg-: sprog- (oder sprag-?) in spre̦gans, spradzene I, spradzinât, spradzis, spraga, spragstêt, li. spragė̕ti "platzen", norw. spraka "krachen", and. sprekan "sprechen", an. spraki "Gerücht". cymr. ffregod "Geschwätz", norw. sprek "dürres Reisig" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672 ff., Trautmann Wrtb. 276 f., Zupitza Germ. Gutt. 166 f., Fick Wrtb. 14, 49 und III 4 , 515, Prellwitz Wrtb.2 443, Persson Beitr. 868 f., Buck AJPh. XXXVI, 9.
Avots: ME III, 1015
uzjums
‡ uzjums, die Kuppel: spuldze ar zaļuo skārda uzjumu A. Upītis Karogs 1940, № 1, S. 8.
Avots: EH II, 723
Avots: EH II, 723