ievērojams
ìevē̦ruojams, Part. pass. von ievē̦ruot, beachtenswert, merkwürdig, bedeutend: mūsu pilsē̦tā daudz kas ievē̦ruojams. starp mūsu ievē̦ruojamākiem dziesminiekiem minams Auseklis.
Avots: ME II, 88
Avots: ME II, 88
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'roja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'roja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
neievērojams
neizmērojamība
ne-izmẽŗuõjamĩba ,* die Unermesslichkeit: tumšā neizēŗuojamībā jūŗa dusēja priekš viņas acim A. XII, 498.
Avots: ME II, 715
Avots: ME II, 715
neizmērojams
ne-izmẽŗuõjams, unausmessbar, unermesslich: dieva žē̦lastība ir neizmēŗuojama Kaudz. M.
Avots: ME II, 715
Avots: ME II, 715
neizskaidrojams
ne-izskaĩdruõjams, unerklärlich, unerkläbar: neizskaidruojams jautājums; neizskaidruojamas dusmas Kaudz. M.
Avots: ME II, 716
Avots: ME II, 716
padroja
I padruoja (geschr.: padroja), das Obdach, pajumts, pavēnis: kuo stāvi lietū un mērcējies? ej taču padruojā! Lubn. n. Etn. II, St. (Mit ostle. uo aus ā?]
Avots: ME III, 18
Avots: ME III, 18
padroja
roja
rùoja 2 ,
1): zvēŗiem r. Zbiór XVIII, 447. kaķiem martā rùojas 2 laiks Sonnaxt. čūskas iet ruojā ebenda. iet rùoju 2 rùojām 2 ebenda, in einem wirren Haufen hintereinander gehen;
‡
2) ruojā iet "pīties":ja kādam minē̦tā "Gesangschule"
pazīstama, un tas tuomē̦r ciparu pretinieks, tad par tādu ciparu nievātāju tik vienīgi var sacīt: tas iet vēl ļuoti ruojā (pinas) ... ar gara kūtrību ... Balt. Vēstn. 1869, № 82.
Avots: EH II, 391
1): zvēŗiem r. Zbiór XVIII, 447. kaķiem martā rùojas 2 laiks Sonnaxt. čūskas iet ruojā ebenda. iet rùoju 2 rùojām 2 ebenda, in einem wirren Haufen hintereinander gehen;
‡
2) ruojā iet "pīties":ja kādam minē̦tā "Gesangschule"
pazīstama, un tas tuomē̦r ciparu pretinieks, tad par tādu ciparu nievātāju tik vienīgi var sacīt: tas iet vēl ļuoti ruojā (pinas) ... ar gara kūtrību ... Balt. Vēstn. 1869, № 82.
Avots: EH II, 391
roja
rùoja 2 Warkl., Gr.-Buschhof, die Brunst; ruojas laiks, die Hegezeit des Wildes Selb. n. U.: medņu ruojas laiks LP. VII, 127. riestu jeb ruojas laiks Konv. 2 2175; ruojā iet U., sich paaren. Dürfte nebst rūja und li. rujà dass. aus slav. ruja dass. entlehnt sein, s. Trautmann Wrtb. 241 und Būga PFB. LXXV, 141.
Avots: ME III, 578
Avots: ME III, 578
Šķirkļa skaidrojumā (2)
lielgruntniecība
liẽlgruñtiẽcĩba ,* das Grossgrundbesitzwesen: lielgruntniecība lauksaimniecības kultūras izplaukšanas ziņā vilkusi ievē̦rojamu luomu. Konv. 2.
Avots: ME II, 498
Avots: ME II, 498
slepkavis
slepkavis (so - nicht mit e, - ME. III, 926, unter sle̦pkava, zu lesen): auch (mit -e- ) Pussen n. PBR. XX, 11 und (slepkavs) Roja n. FBR. XIII, 69.
Avots: EH II, 524
Avots: EH II, 524