roja
rùoja 2 Warkl., Gr.-Buschhof,
die Brunst; ruojas laiks, die Hegezeit des Wildes Selb. n. U.:
medņu ruojas laiks LP. VII, 127.
riestu jeb ruojas laiks Konv.
2 2175;
ruojā iet U.,
sich paaren. Dürfte nebst rūja und li. rujà dass. aus slav. ruja dass. entlehnt sein, s. Trautmann Wrtb. 241 und Būga PFB. LXXV, 141.Avots: ME III,
578
roja
rùoja 2 ,
1): zvēŗiem r. Zbiór XVIII, 447.
kaķiem martā rùojas 2 laiks Sonnaxt.
čūskas iet ruojā ebenda.
iet rùoju 2 rùojām 2 ebenda,
in einem wirren Haufen hintereinander gehen; ‡
2) ruojā iet "pīties":ja kādam minē̦tā "Gesangschule" pazīstama, un tas tuomē̦r ciparu pretinieks, tad par tādu ciparu nievātāju tik vienīgi var sacīt: tas iet vēl ļuoti ruojā (pinas) ... ar gara kūtrību ... Balt. Vēstn. 1869, № 82.
Avots: EH II,
391