Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rosīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rosīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizrosīties

‡ àizrùosîtiês, sich für einen Gang vorbereiten (und nach der Vorbereitung aufbrechen): a. uz darbu; nevar vien aizruosīties Erlaa.

Avots: EH I, 46

grosīties

[gruosîtiês, -suôs, -sījuôs "drohen" Kreuzb.]

Avots: ME I, 671

parosīties

‡ paruosîtiês, eine Weile geschäftig sein: šis ... pagruozās, paruosās pa smēdi Delle Negantais nieks 28.

Avots: EH XIII, 169

rosīties

I rùosîtiês,

1): kukaiņi ... žirgti ruosījās gaišajā pasaulē Vindedze 3.

Avots: EH II, 392

rosīties

I rùosîtiês C., rùosîtiês 2 Kl., -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuōs,

1) auch ruostiês (li. ruoštiesi "sich bemühen, sich rühren"
bei Zubatý BB. XVIII, 264 f.) Karls., -šuôs, -suôs, geschäftig, rührig, tätig sein: ruosies, puosies, sataisies ceļā mudīgi! A. XX. 739. bišu skuola, kur viss tik naigi ruosās Plūd. Llv. II, 184. mājnieki čakli ruosījās pa saimniecību Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 34. lai viņas ruošas (lasst sie walten!) Asp. Faust. atļaut saviem spē̦kiem brīvi ruosīties un strādāt Teodors;

2) sich abwickeln:
tavs dzīves pavediens tik, tik nuo spuoles ruosās Sudr. E. Apsk. v. J. 1903, S. 364. - Subst. rùosîšanâs, das Rührig-, Tätig-, Geschäftigsein: ir . . . kuo priecāties par tādu čaklu tautas ruošīšanuos Kronw. Zu ruoss.

Avots: ME III, 582

rosīties

II ruosîtiês, sich werfen (von Brettern) Biel. n. U. Wohl mit -z- zu lesen; vgl. ruozīties.

Avots: ME III, 582

sarosīties

saruosîtiês, sich zusammennehmen, sich aufraffen: "jā, braukšu...", viņš saruosījās un satvēra ce̦puri Vēr. II, 1424.

Avots: ME III, 725