rosīties
I rùosîtiês C., rùosîtiês 2 Kl., -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuōs,
1) auch ruostiês (li. ruoštiesi "sich bemühen, sich rühren"
bei Zubatý BB. XVIII, 264 f.) Karls., -šuôs, -suôs, geschäftig, rührig, tätig sein: ruosies, puosies, sataisies ceļā mudīgi! A. XX. 739. bišu skuola, kur viss tik naigi ruosās Plūd. Llv. II, 184. mājnieki čakli ruosījās pa saimniecību Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 34. lai viņas ruošas (lasst sie walten!) Asp. Faust. atļaut saviem spē̦kiem brīvi ruosīties un strādāt Teodors;
2) sich abwickeln:
tavs dzīves pavediens tik, tik nuo spuoles ruosās Sudr. E. Apsk. v. J. 1903, S. 364. - Subst. rùosîšanâs, das Rührig-, Tätig-, Geschäftigsein: ir . . . kuo priecāties par tādu čaklu tautas ruošīšanuos Kronw. Zu ruoss.
Avots: ME III, 582
1) auch ruostiês (li. ruoštiesi "sich bemühen, sich rühren"
bei Zubatý BB. XVIII, 264 f.) Karls., -šuôs, -suôs, geschäftig, rührig, tätig sein: ruosies, puosies, sataisies ceļā mudīgi! A. XX. 739. bišu skuola, kur viss tik naigi ruosās Plūd. Llv. II, 184. mājnieki čakli ruosījās pa saimniecību Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 34. lai viņas ruošas (lasst sie walten!) Asp. Faust. atļaut saviem spē̦kiem brīvi ruosīties un strādāt Teodors;
2) sich abwickeln:
tavs dzīves pavediens tik, tik nuo spuoles ruosās Sudr. E. Apsk. v. J. 1903, S. 364. - Subst. rùosîšanâs, das Rührig-, Tätig-, Geschäftigsein: ir . . . kuo priecāties par tādu čaklu tautas ruošīšanuos Kronw. Zu ruoss.
Avots: ME III, 582