apskrotēt
apskruõtêt,
1) den Saum an Weiberröcken annähen
C., Serb.;
2) schroten, grobmahlen
Spr.
Avots: ME I, 122
1) den Saum an Weiberröcken annähen
C., Serb.;
2) schroten, grobmahlen
Spr.
Avots: ME I, 122
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rotēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rotēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
grotēt
noskrotēt
nùoskruõtêt,
2): auch AP., Erlaa, Nurmhusen, Stockm.; ‡
3) (fr)essen, nagen:
zirgs nuoskruotējis visu barību Frauenb. zaķi nuoskruotējuši jaunuos kuociņus Annenburg; ‡
4) "?" : blusas nuoskruotējušas bē̦rnam muguru sarkanu Frauenb.
Avots: EH II, 86
2): auch AP., Erlaa, Nurmhusen, Stockm.; ‡
3) (fr)essen, nagen:
zirgs nuoskruotējis visu barību Frauenb. zaķi nuoskruotējuši jaunuos kuociņus Annenburg; ‡
4) "?" : blusas nuoskruotējušas bē̦rnam muguru sarkanu Frauenb.
Avots: EH II, 86
noskrotēt
nùoskruõtêt,
1) das Getreide abschroten
Spr.;
2) ab-, durchprügeln:
kad nuoskruotēsim, tad tiks pie prāta MWM. VI, 201.
Avots: ME II, 850
1) das Getreide abschroten
Spr.;
2) ab-, durchprügeln:
kad nuoskruotēsim, tad tiks pie prāta MWM. VI, 201.
Avots: ME II, 850
rotēt
saskrotēt
saskruõtêt,
1): s. pelēča kažuoku (d. h., einen Hasen erschiessen)
Austriņš Raksti VII, 118; ‡
2) schlagend od. beissend zerfetzen:
es tev saskruotēšu bikses, ja tu laidīsi guovis manā labībā Ukri. puisē̦niem suns biksītes saskruotēja Tdz. 57942; verprügeln: vecis saskruotēs tam diedelniekam labi ādu Atpūta № 636, S. 8; (mit Ruten) Schläge verabfolgen AP., Fehteln: s. palaidņiem; ‡
3) (als freiwillige Beitrage) zusammenwerfen (Geld):
saskruotējām kapeikas un pirkām piparkūkas Bigauņc. 24.
Avots: EH XVI, 448
1): s. pelēča kažuoku (d. h., einen Hasen erschiessen)
Austriņš Raksti VII, 118; ‡
2) schlagend od. beissend zerfetzen:
es tev saskruotēšu bikses, ja tu laidīsi guovis manā labībā Ukri. puisē̦niem suns biksītes saskruotēja Tdz. 57942; verprügeln: vecis saskruotēs tam diedelniekam labi ādu Atpūta № 636, S. 8; (mit Ruten) Schläge verabfolgen AP., Fehteln: s. palaidņiem; ‡
3) (als freiwillige Beitrage) zusammenwerfen (Geld):
saskruotējām kapeikas un pirkām piparkūkas Bigauņc. 24.
Avots: EH XVI, 448
saskrotēt
saskruõtêt, tr., (mit Schrot) durchlöchern: vilka tad savu saskruotē̦tuo mēteli mugurā Seibolt.
Avots: ME III, 734
Avots: ME III, 734
skrotēt
skruõtêt,
1): auch Drobbusch, Luttr., Nötk., Orellen, Peb., Roop, Seyershof, Smilt., Widdrisch, (mit ùo 2 ) Aahof, Bers., Druw., Ekengraf, Fest., Golg., Holmhof, Laud., Lis., Lös., Mar., Prl., Sauken, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Stom. u. a.;
2): leicht schlagen ("mit einem
skruošu maks einen Jäger, der gepudelt hat") Schrunden, prügeln Trik.;
3): "(eine Metallplatte) entzweihauen"
MSil.;
4): auch Nötk. ‡ Refl. -tiês Saikava, verdorren:
kuokiem biezumā zari skrùotējas 2 gaismas trūkuma dēļ. Subst. skruõtējumi Seyershof, Getreideabfälle (beim Mahlen).
Avots: EH II, 514
1): auch Drobbusch, Luttr., Nötk., Orellen, Peb., Roop, Seyershof, Smilt., Widdrisch, (mit ùo 2 ) Aahof, Bers., Druw., Ekengraf, Fest., Golg., Holmhof, Laud., Lis., Lös., Mar., Prl., Sauken, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Stom. u. a.;
2): leicht schlagen ("mit einem
skruošu maks einen Jäger, der gepudelt hat") Schrunden, prügeln Trik.;
3): "(eine Metallplatte) entzweihauen"
MSil.;
4): auch Nötk. ‡ Refl. -tiês Saikava, verdorren:
kuokiem biezumā zari skrùotējas 2 gaismas trūkuma dēļ. Subst. skruõtējumi Seyershof, Getreideabfälle (beim Mahlen).
Avots: EH II, 514
skrotēt
skruõtêt, -ẽju,
1) schroten, grob vermahlen
U., Spr.: graudus saspaida, skruotē un maļ Mazvērs. Luopkuopība III, 86. skruotē̦ti milti, das Schrotmehl Brasche. skruotē̦ta maize, Brot aus geschrotetem Korn Altenwoga, Erlaa, Stockm.;
2) prügeln
Siuxt, Libau, AP., N.-Autz, Nurmhusen, Vank.; heftig schelten AP., Daudsewas, Matk.;
3) "?": tē̦vs sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt (= skruõstît?) LP. IV, l;
4) viel und energisch essen
C., Salgaln, Bauske;
5) schiessen:
skruõtē tik virsū! Pabbasch. Subst. skruotējums Erlaa, Altenwoga, = skruots. aus dem Deutschen.
Avots: ME III, 901
1) schroten, grob vermahlen
U., Spr.: graudus saspaida, skruotē un maļ Mazvērs. Luopkuopība III, 86. skruotē̦ti milti, das Schrotmehl Brasche. skruotē̦ta maize, Brot aus geschrotetem Korn Altenwoga, Erlaa, Stockm.;
2) prügeln
Siuxt, Libau, AP., N.-Autz, Nurmhusen, Vank.; heftig schelten AP., Daudsewas, Matk.;
3) "?": tē̦vs sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt (= skruõstît?) LP. IV, l;
4) viel und energisch essen
C., Salgaln, Bauske;
5) schiessen:
skruõtē tik virsū! Pabbasch. Subst. skruotējums Erlaa, Altenwoga, = skruots. aus dem Deutschen.
Avots: ME III, 901