Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rublis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rublis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

pusrublis

pusrublis, ein halber Rubel (= 50 Kopeken).

Avots: ME III, 433


rublis

rublis: auch BW. 25707; rubļi, rubļi ("?") vanagam 10217, 5 var.

Avots: EH II, 381


rublis

rublis, rubulis, verächtl. Demin. rublē̦ns,

1) der Rubel:
Sprw. rubļu kâ dubļu, naudas ne graša. rublis apaļš, - viņš rit. saimnieks izmaksāja algu cietuos, baltuos rubuļuos (in harten Silberrubeln) A. XX, 651. vairāk pa pieci, seši rublē̦ni mēnesī kalpuones negaun Janš. Dzimtene IV, 164. kas tas ir, - pus˙uotra simts rublē̦nu par tuo darbu! De̦glavs Rīga II, 1, 16;

2) scherzhaft: das Ehrenabzeichen, die Medaille:
uz krūtīm viņam bija ve̦se̦la rinda rubļu un krustu A. v. J. 1896, S. 357. ģenerālis piebrauc ar "guoda rubļiem" Aps. VII, 15. Nebst estn. rubl und li. rublis aus r. рубль dass.

Avots: ME III, 552


skrublis

skrublis, ‡

2) ein dem
kaplis ähnliches Gärtnergerät Seyershof.

Avots: EH II, 512


Šķirkļa skaidrojumā (6)

dargs

dā`rgs,

1) teuer, kostbar:
šinīs laikuos rublis dārga nauda zeltenīte... dārgas naudas sade̦rē̦ta. juo dārgs, juo labs; jio lē̦ts, juo slikts;

2) fig., teuer, wert, lieb:
mans dārgais pestītājs! tava dārgā dvēselīte vidū gaisa plivinās. [Ob mit r. дóрогъ serb. дрâг "teuer" verwandt, oder aus dem Slavischen entlehnt, kann nicht sicher entschieden werden; vgl. Berneker Wrtb. I, 213 und Trautmann Wrtb. 45.]

Avots: ME I, 448


maks

I maks (li. mãkas), Demin. maciņš, verächtl. maķelis, der Beutel: izbēris nuo maķeļa labu kaudzīti naudas LP. VI, 805. Sprw,: kad makā neskan, tad gudrības trūkst. rublis akā vai makā, Devise eines Trinkers. suolīts makā krīt. maks skuopam čīkst nuo kabatas ārā ve̦lkuot. adāms maks, der Strickbeutel A. XX, 136; bultu od. bulšu m., der Kocher; naudas m., Geldbeutel; putekļu maciņš, der Staubbeutel. [Zu maksts (s. dies), li. mẽkeris "Geldbeutel", makšnà "Scheide", apr. danti-max "Zahnfleisch", aksl. mošьna "Reisesack", r. мошнà "Geldbeutel" und (?) ahd. mago "Magen", s. Wiedemann BB. XXVIII, 66, Stokes Wrtb. 197, Zupitza Germ. Gutt. 134, Trautmann Wrtb. 166.]

Avots: ME II, 554


pielīgt

II pìelīgt, bei der Abmachung vereinbaren, hinzubedingen: pielīga, ka ve̦se̦ls rublis jānuodzeŗuot magaričās Zeif. III, 3, 37. puiši neaizmirsa arī tuo pielīgt, ka saimniekam nav tiesības... Alm. Kaislību varā 53. lai atlīdzina par sakņu dārzu. vai tas viņai pielīgts? Veselis Saules kapsē̦ta 113.

Avots: ME III, 268


pusrubulis

pusrubulis BW. 1597, 1, = pusrublis.

Avots: EH II, 334


skrube

I skrube,

1) skrube U., Spr., Freiziņ, Aps., Lub., Dunika, Schwanb., N.-Peb., skrubis U., Karls., Smilt., skrublis U., skrubele Lems., Salisb. n. U., skrubene U., Gr.-Essern, skrubēvele U., Karls. Naud., der Schrubbhobel;

2) die Schrubbe:
ar skrubi berž plānu Dond n. RKr. XVII, 52;

3) skrubis, das krumme Messer zum Hohlschneider
Erlaa n. U. Aus nd. schrubbe(-hövel).

Avots: ME III, 897


skrublēt

skrublêt Seyershof, mit einem skrublis ‡ 2 den Erdboden lockern.

Avots: EH II, 512