Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rusls' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rusls' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
rusls
rusls: auch Dunika ("ruds, braungelb"), Iw. ("brūngans, duls"), Schnehpeln ("ruzgans"); rusla ("ne brūna, ne sirma") bārzda Nigr. vārpas me̦tas jau ruslas Janš. Līgava II, 300.
Avots: EH II, 386
Avots: EH II, 386
rusls
rusls, braun N.-Kurland, rötlich Wid., aschgrau Sassm.: spalva šakalam vis˙biežāk iepe̦lē̦ka vai rusla Vidiņš. viņa bārda bija tumši rusla Apsk. v. J. 1903, S. 64. tumši rusli mati Janš. ebenda 486. Nebst li. rùsvas "rotbraun", ruslės "Bratrost" (bei Geitler Lit. Stud. 107), rusėti "glimmen" zu ruds.
Avots: ME III, 563
Avots: ME III, 563
trusls
trusls
I trusls,
1) faul, vermodert
Erwalen;
2) = trausls, leicht brechend, spröde, bröcklig U., Alswig; Bauske, Bers., Dunika, Gr.- Buschh., Gr: Würzau, Kurs., Lennew., Lub., Mesoten, Mitau, Nigr., Odsen, Peb., Pernigel, Platohn, Ringen, Römershof, Salis, Schibbenhof, Schujen, Schwitten, Segewold, Sessw., Stenden, Wandsen: sapuvis kuoks ir trusls Romershof. kuoks ar ļuoti trusliem zariem Konv. 1532. tev, elksnīt, trusla miza, tu lūkam nederēji BW. 11521. neizkustini man kāpšļus rāduot..., cik viņi ir trusli! Rainis Visja n. 1. 23. kâ uzsit pa pakulām, galuotnītes tŗusli sašķīst gabaluos Pas. V, 447 (aus Gotthardsberg); "quabbelicht" L.;
3) scheu
Alswig;
4) faul, träge
Nötk.;
5) = truls, stumpf: trusla izkapts Grawendahl;
6) kurz und dick (von Menschen)
Aahof, Selsau;
7) "klein, winzig (von Lebewesen)"
Bauenhof. Zur Bed. 3 vgl. traušs 2 und traušāties.
Avots: ME IV, 248, 249
1) faul, vermodert
Erwalen;
2) = trausls, leicht brechend, spröde, bröcklig U., Alswig; Bauske, Bers., Dunika, Gr.- Buschh., Gr: Würzau, Kurs., Lennew., Lub., Mesoten, Mitau, Nigr., Odsen, Peb., Pernigel, Platohn, Ringen, Römershof, Salis, Schibbenhof, Schujen, Schwitten, Segewold, Sessw., Stenden, Wandsen: sapuvis kuoks ir trusls Romershof. kuoks ar ļuoti trusliem zariem Konv. 1532. tev, elksnīt, trusla miza, tu lūkam nederēji BW. 11521. neizkustini man kāpšļus rāduot..., cik viņi ir trusli! Rainis Visja n. 1. 23. kâ uzsit pa pakulām, galuotnītes tŗusli sašķīst gabaluos Pas. V, 447 (aus Gotthardsberg); "quabbelicht" L.;
3) scheu
Alswig;
4) faul, träge
Nötk.;
5) = truls, stumpf: trusla izkapts Grawendahl;
6) kurz und dick (von Menschen)
Aahof, Selsau;
7) "klein, winzig (von Lebewesen)"
Bauenhof. Zur Bed. 3 vgl. traušs 2 und traušāties.
Avots: ME IV, 248, 249
trusls
tumšrusls
tùmšrusls, tùmšruzgans, tùmšrūsgans, dunkelrostfarben, dunkelbraun: tumšruslie mati Janš. Bandavā II, 429. tumšruzgans dzīpars RKr. VII, 34.
Avots: ME IV, 263
Avots: ME IV, 263
Šķirkļa skaidrojumā (4)
rūslains
truslis
I truslis,
1) gew. der Plur. trušļi, = trusis I, eine Wasserpflanze (Schachtelhalm?) Assiten, Kurs., Nigr., Siuxt, Stenden, Upesgrīva, Wandsen; Binsen, Schilf Sassm., Stenden;
2) ein aus grobem Gerstenmehl gebackener (brokkeliger) Fladen
Laud.: kamdēļ trusli cepi? varēji cept nuo kviešu miltiem Laud. nuo šīgada kviešiem maize kā truslis ebenda; trusls "eine Art Fastenspeise" Borchow. Zu trausls.
Avots: ME IV, 248
1) gew. der Plur. trušļi, = trusis I, eine Wasserpflanze (Schachtelhalm?) Assiten, Kurs., Nigr., Siuxt, Stenden, Upesgrīva, Wandsen; Binsen, Schilf Sassm., Stenden;
2) ein aus grobem Gerstenmehl gebackener (brokkeliger) Fladen
Laud.: kamdēļ trusli cepi? varēji cept nuo kviešu miltiem Laud. nuo šīgada kviešiem maize kā truslis ebenda; trusls "eine Art Fastenspeise" Borchow. Zu trausls.
Avots: ME IV, 248