Paplašinātā meklēšana

‡ dze̦lsāns Lubn. "Eisenvitriol".

Avots: EH I, 353

‡ kàmsā`ns ² Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).

Avots: EH I, 583

sãns: redzējāt ... telīti? līki ragi, šļauni sāni BW. 28923. gāzās uz sāna Pas. XI, 273. izgrieze zivei nuo sāna gaļas gabalu Pas. VII, 403. gāja nuo viņa sāna (von jener Seite) pic kāpu Preili (Kur. Nehrung). mūs[u] māsa piesmieta! tautiešam sānu māsa ("?") Tdz. 45741; auch als fem. i- Stamm, pl. t.: dažam nuotirpst abas kājas, dažam vienas sānis aptirpst Bergm. ² (1792), S. 97.

Avots: EH XVI, 471

sãns (li. šónas "Seite") Wolm., Salis, . sā`ns ² Kl., Prl., Nerft, Druw., Preili, sānis Ruj., Karls., Biel., L., U., meist. der Plur. sãni (li. šónai) AP., Serbigal, Līn., Iw., sāņi U., die Seite: ustablņa bija ... ve̦ca un gāzās jau uz sāna Pas. IV, 168 (aus Rositten). duj kluči sānā, trešs pagalvī BW. 24865, 2. es nuoplēsu klaipam sānus 9342. dē̦ls nuoplēsa . . . svārkiem vienus sānus LP. VI, 578. zuobens sānuos Kav. nu tevi vedīs netikļa sānuos BW. 16837. Prātnieks bij muižā jau nuo paša rīta, kad vēl, kâ saka, mērnieks griezās tikkuo uz uotriem sāniem (d. h., eben erst zum erstenmal aufgewacht war, um noch weiterzuschlafen) Kaudz. M. 132. - cūkas sāns, ein Seitenstück vom Schweinefleisch Druw. n. RKr. XVII, 76. - blakus īstajai laulātai draudzenei turēt vēl citas sāņu sievas SDP. VI, 35. Wohl (nach Zubatý AfsIPh. XVI, 411, Потебня Значенiя множ. ч. въ русскю языкѣ 18 f.) zu r. сáни "Schlitten"; Urbedeutung (nach Zubatý): Rippe (zur Bed. vgl. la. costa "Rippe, Seite").

Avots: ME III, 804, 805

sãnsaine, sãnsaite, die Stränge, der Ziehstrang am Fuhrwerk, Gespann: vai ratiem sānsaines īstā gaŗumā Janš. Čāp. 51. aŗamu silksi ar rīkiem un sānsaitēm Bandavā I, 12.

Avots: ME III, 805

sãnsaknes Konv. ¹ 913; MWM. VI, 952, sāņsaknes Vēr. II, 802, Nebenwurzeln, Seitenwurzeln.

Avots: ME III, 805

‡ sānsāniem, Seite an Seite: kâ kaŗavīri s. stāvēt od. iet, sich wie die Soldaten anschliessen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "anschliessen").

Avots: EH XVI, 471

sãnsuga, ein Seitengeschlecht: viņš ir atvase, sānsugas auglis Druva II, 204.

Avots: ME III, 805

sausāns (unter sàusē̦ns ² ): sàusā`ns ² (mit urle. ā!) Nerft.

Avots: EH XVI, 461

I kabinât,

1): auch Wessen;

2): auch Pilskalne; kabina sānsaites nuost Janš. Līgava II, 236;

4): auch Oknist. Zur Bed. vgl. Auch ‡ apkabinât I 3.

Avots: EH I, 572

sāņsaknes, s. sānsaknes.

Avots: ME III, 805

sàusē̦ns ² Bers., Fest., sausē̦ns N. - Peb., Nötk., sausāns (mit hochle. ā aus ē̦?), ein vertrockneter (aber noch nicht abgehauener N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) Baum Fest.; sàusē̦ns, verdorrter Baum od. Ast. trockenes Holzstück Jürg.: čūluodami dega... sārtā sakrautie sausē̦ni Saul. I, 66. puisis uzme̦t uz uguns pa sausē̦nam III, 227. jādze̦n skuķi uz pakrasti, lai salasa sausānus Jauns. III, 281; sausē̦ni, dürres Holz od. Reisig, verdorrte Äste und dergl. Peb., Festen, Druw., Lös., Sessw., Selsau, N. - Schwanb.; "hager, schwach": saûsē̦ns ² cilvēciņš (aus Kurl. mitgeteilt).

Avots: ME III, 775

siêksta,

1): auch Mahlup; ein im Wasser liegender oder gelegener Baum
Kaltenbr., Oknist, Pilda, Saikava, Warkl.: paēdis svieksta, guļ kâ s. Warkl. n. FBR. XV, 54. "rijas" ME. III, 857 zu verbessern in "vijas";

5): auch Auleja, Heidenfeld, Saikava, siêkstiņa Kaltenbr., Oknist, Warkl.;

6): "steļļu sānu kuoki" (siêkstas) Mahlup; "viens steļļu sāns; visa viena puse" Kaltenbr. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 193.

Avots: EH II, 494

silkss, -s u. a.,

1) silkss, -s Meselau (mit ìl ² ), Wessen, Selb., Laud., silkse, silˆksis ² Dond., Dunika, Kalleten, Kurs., Lin., Wohlf., silksis Lasd., Saikava, silˆksnis Lis., sìlksnis Neuenb., silˆksnis ² Ruj., Salis, Zögenhof, Karls., Deg., Kalleten, silksnis U., Bielenstein Holzb. 562; Etn. II, 123, Kegeln, Ronneb., silksne Spr., sìlksts ² , -s Kl., U., Bielenstein Holzb. 562, Plur. silksis U., silkstis U., Bielenstein Holzb. 562, silksnes U., Bielenstein 1. c., die weiche Unterlage (der Halsring) des Kummets:
nuo saku silkses lrda laukā salmi Jauns. III, 279. tu nemāki silksi (Var.: silkšus, silksni, silkšņu) pīt (Var.: šūt) BW. 22621. nuomauci tam zirgam tuo silksni! LP. VI, 44. nu sauc (bei der Versteierung) aŗamu silˆksi ² [nom. s. silksis] ar rīkiem un sānsaitēm Janš. Bandavā I, 12;

2) silksnis (Sing.), die Kummethölzer
Ekau;

3) sìlksis ² Birži, sìlksts ² , -s Mar. n. RKr. XVII, 132, Plur. silkši Oppek. n. U., = ilks(i)s, die Femerstange(n);

4) silksis, der Faulpelz
Lasd.;

5) silkšu (zu silkss

1) duoņi, die Seebinse (scirpus lacustris
L.) RKr. II, 78. In der Bed. 1 (worauf Bed. 2 beruht) etwa zu li. šilkė "eine auf Wiesen wachsende spargelariige Pflanze"? In der Bed. 3, wenn diese nicht etwa aus dem Reimwort ilkss übernommen ist, etwa zu gr. έ'λχω "ziehe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 507)? Zur Bed. 4 vgl. arm. hełg "langsam, träge" (bei Walde 1. c.).

Avots: ME III, 839

zuosans Veselis Netic. Toma mīlest. 26, zuosāns ebenda, Demin. zu zùoss, das Gänschen.

Avots: ME IV, 759