ilgsēdīteil˜gsêdĩte, Demin. von einem ilgsẽde, die Hockerin, namentl. ein Mädchen, das lange unverheiratet sitzt, die Wählerische: sēdi, se(di, ilgsēdīte, zābakuotus gaidīdama; mans brālītis zābakuots, neņems tevi ilgsēdīti BW. 12302, 2; 5912.Avots: ME I, 705, 706
sēdītsêdît Golg., Nigr., -ĩju, = sêdinât, setzen, sitzen lassen: guldījām, sēdījām, ve̦cu tiesu darījām; jau ganuos sasē̦duši, pieguļā saguluši BW. 24940.Avots: ME III, 824
uzsēdītuzsēdît, = uzsêdinât: iene̦stuo uzsēdīja uz krē̦sla Kaudz. Izjurieši 289 (ähnlich 252).Avots: ME IV, 376
astriņas‡ astriņas, astriņi, astriņš "?": ilgsēdītes vainadziņš kâ astriņas [?] (Var.: astriņi [?], astriņš [?], austriņa) vizināja BW. 5912 var.Avots: EH I, 132
cebriņšcebriņš: " eine Art Strauch (sausēdītis) mit weisser Rinde und roten Beeren" A.-Rahden.Avots: EH I, 262