sêdinât, tr., fakt., setzen (auf einen Stuhl U.), sitzen lassen: vedējus sēdināja pie galda BW. III, 1, 28. saimnieks... meitas kalniņā sēdināja BW. 12928. mazākuo bāleliņu augstu krē̦slu sēdināju 17518.

Avots: ME III, 824

sêdinât, ‡

2) s. vistu Auleja, Liepna, eine Henne brüten machen;
‡

3) s. "obori" Auleja "vērt tīklu un liekačus uz sē̦da, ierīkuojuot tuo zvejuošanai". ‡ Refl. -tiês, sich setzen
Manz. Post. I, 15.

Avots: EH XVI, 480