Paplašinātā meklēšana

atsê̦de̦ns, auch atsêdiês ūdens, aufgestautes Wasser Aps.

Avots: ME I, 189

divsẽdekļu, divsêžu laiviņa, rati, ein zweisitziges Boot, ein zweisitziger Wagen.

Avots: ME I, 473

[kuõpsêde ,* Plenarsitzung.]

Avots: ME II, 346

pakaļsêdeklis, der Hintersitz, der hintere, letzte Platz.

Avots: ME III, 40

pasêdeklis, der Sitz, ein Gegenstand; worauf man sitzt: viņa iznāca ienest pasēdekļa maisu pajumtē Dz. Vēstn. mē̦slu vedējs nuoliek pasēdekli uz mē̦slu ve̦zma Samiten.

Avots: ME III, 97

prìekšsēde* A. v. J. 1896, S. 76, prìekšsēdība* Dr., der Vorsitz.

Avots: ME III, 397

sêde,* die Sitzung: tiesas sēde, die Gerichtssitzung, -tagung. zinātnieku sabiedrības sēžu laiku Antrōp. II, 5.

Avots: ME III, 823

sē̦de̦kla, s. sēdeklis.

Avots: ME III, 823

sēdekle (unter sêdeklis 1): auch (der Sitz am Webstuhl) Liepna, Mahlup.

Avots: EH XVI, 480

sêdeklis,

1): man gaspaža sēdekli (od. zum nom. sēdekle?) cēla (reichte zum Sitzen)
BW. 33345; ‡

3) "Gesäss"
BielU.

Avots: EH XVI, 480

sêdeklis Kl., Prl.,

1) auch sēdekle, sê̦de̦kla N.-Schwanb., ein Sitz, ein Stuhl U. (sēdeklis), eine Sitzangelegenheit überhaupt, sēdekle, die Bank am Webstuhl Bielenstein Holzb. 402 (vgl. die Abbüd. S. 398); sēdeklis, die Ruderbank Bielenstein 1. c. 611 (Abbüd. s. 608): kur kungam zè̦lta krē̦sls, kur sudraba sēdeklīte? BW. 31292. kŗautīs salikti piebāzti siena maisi sēdekļiem Janš.;

2) der Sitz, die Residenz
Wid.: Cēsis bij Vidzemes ordeņmeistra sēdeklis Etn. II, 158.

Avots: ME III, 823

sêdele ² N.-Bartau, ein Stuhl, eine Sitzgelegenheit Wid.; sēdels "Siedel" Manz. Lettus: dižs dižam krē̦slu cēla, kas cels man mazajam? dieviņš cēla mazajam sudrabiņa sēdelīti BW. 31191. sêdelis ² Bauske, ein Sitzplatz auf einer Flachsmaschine.

Avots: ME III, 823

sêdelis ² (unter sêdele ² ): auch Diet.; apsēdās uz sēdeli (Bank; oder zum nom. sēdele?) Dünsb. Joc. pas. un stāst. 23.

Avots: EH XVI, 480

sēdenis, ‡

2) ein einquartierter (russischer) Soldat
Pas. XV, 195, (mit ê) Saikava: dzīvuo ... kâ sēdeņu krievs P. V. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH XVI, 480

sēdenis, ein Freischlucker, einer, der nicht arbeiten will Laud.; wohl zu sêdêt.

Avots: ME III, 823

atgùldinât, atguldît Spr. [li. atguldýti], tr., zurücklehnen, betten: viņš atguldināja viņu sēdeklī Rain.

Avots: ME I, 160

atkleberêt, Refl. -tiês,

1): ratu sēdeklim atkleberējušās (nuo tricināšanas) skrūves Jürg.; ‡

2) in einem klappernden Wagen herfahren
Stenden.

Avots: EH I, 148

‡ atmugure,

1) die Rücklehne, Lehne
Bers.: uz krē̦sla atmuguri Janš. Mežv. ļ. I, 288 (ähnlich Līgava I, 20). lieluo atmugures krē̦slu (Lehnstuhl) Bandavā II, 223. sēdekļa atmugure kamanām I, 265 (ähnlich II, 233);

2) die Stelle hinter dem Rücken
Siuxt n. Fil. mat. 66: paņamu nuo atmugures nuost spanni ar ūde̦nu.

Avots: EH I, 156

atzvelˆtene, atzvelˆtne, auch atzvelˆktne A. XVIII, 415, die Rücklehne, Lehne: sēdekļa atzveltne Eldgasts. atzveltenes, atzveltnes krē̦sls, der Lehnstuhl A. XVIII, 119; suola atzveltne JR. IV, 115; vāģi ar atzveltni Kaudz. M. 19.

Kļūdu labojums:
aiz atzvelˆtne jāiesprauž: atzvelˆtnis. -Hinter atzvelˆtne ist einzufügen atzvelˆtnis

Avots: ME I, 213

dene (li. denė "Deckbrett des Kahns"), denis (li. dẽnis "Decke eines Kahnes"),

1) das dreieckige Brett im Hinterteile eines Bootes als Sitz für den Steuermann u. zugleich als Behälter
Mag. VII, 1, 124. denes - sēdekļi laivas priekš- un pakaļgalā Etn. II, 167;

2) die Decke der Kajüte:
apakš deņa, in der Kajüte; virs deņa, auf dem Kajütenborde Mag. II, 3, 117. [Nach Fick Wrtb. III ^4, 199, Trautmann Wrtb. 51 und Persson Beitr. 39 f. zu mndl. denne "Verdeck", ahd. tenni "Estrich" u. a.; aber der Bed. wegen eher wohl entlehnt aus dem Germ., woran auch Sommer Balt. 63 denkt.]

Avots: ME I, 455

ìeguoztiês Trik., = iesakņuoties: sāpes krustuos ma[n uz laikiem ieguozušas Druw. Jancis ieguožas stingrāk uz sēdekļa D. Kleinb. J. 44.

Avots: ME II, 21

ìepît, tr.,

1) einflechten:
matus; krē̦slam sēdekli;

2) verwickeln:
tie iepīti asā cīņā A. XX, 128. Refl. - tiês, sich einmischen, sich verwickeln: viņš iepinās ķildās.

Avots: ME II, 51

kā`rtẽjs ,* ordentlich, die gewöhnliche Regel, Reihenfolge einhaltend: kārtēja sēde.

Avots: ME II, 202

kŗaûtis ² (nom, pl.) [Nikrazen, kŗaũtis Gr-Essern], kŗaûtes ² [Līn.], Essern n. U., der Wagenkorb, der Oberteil des Wagens, der auf den Achsen ruht Nigr.: kŗautīs salikti piebāzti siena maisi sēdekļiem Janš. maisus iekŗāva ratu kŗautēs Apsk. [pusstuopu, kuŗu nuoglabāja kādu ratu kŗautēs zem sēžas Janš. Dzimtene ² I, 148.] Zu kŗaũt.

Avots: ME II, 296

nav, ‡

2) = ne, nicht: sēde sasaucama n. vē̦lāk kai 24. martā Zemnīka ziņas 1931, № 9, S. 2.

Avots: EH II, 7

‡ neļuodzīgs, stramm: piecēlās nuo sava sēdekļa bāls, bet n. Vindedze 137. viņš (= aeroplāns) liduoja taisni un neļuodzīgi Veselis Netic. Toma mīlest. 39.

Avots: EH II, 15

‡ patrušâtiês "?": saimnieks neē̦rti patrušājās Jaun. Ziņas 1938, № 17. viesis neē̦rti patrušājās sēdeklī Sārts Daugava 1939, S. 305.

Avots: EH XIII, 183

‡ paũksis, plur. paũkši "e̦ze̦ru augs ar ļuoti gaŗu stiebru. kuo, ē̦nā izkaltē̦tu, lietuo krē̦slu sēdekļa pīšanai" Orellen: paukši pēc Jāņiem vai[r] nede̦r, tad lūst pušu.

Avots: EH XIII, 184

pìeaûdzinât, anwachsen lassen: vīrs pieaudzina meitai miesas pie sēdekļa LP. VII, 654.

Avots: ME III, 237

sadur̃t,

1): linkainis tika sadurts ar ... saduŗamām adatām ("brošām") Suitu k., S. 20. saduŗamais Dunika "Sicherheitsnadel";

2): ar draugiem es saduŗu glāzes Skalbe Raksti II (1938), 219; ‡

4) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
nuo putekļiem sargādamies, sadūruši gar sēdekļiem pieduŗus Janš. Bandavā II, 27; ‡

5) "sasist, sagrūst, satricināt" Sonnaxt: kādreiz saduŗ pirkstus, - nuokrakš vien. krituse nuo staļļa un sadūruse kāju: skriemeņuos dzīslas sastaipītas, sadauzītas. Refl. -tiês, ‡

3) in Streit geraten
Kand.

Avots: EH XVI, 405

‡ saļuminâtiês, = saļumstîtiês (?): riten[i]s cirtās uz akmini, tâ ka viņš (= ein Mensch) saļuminājās un atkrita ... uz sēdekli Dünsb. Trīs romant. gad. 39.

Avots: EH XVI, 428

sasêdêt,

1) intr., längere Zeit sitzen:
visu nakti sasēdēju BW, 35760. dažu nakti sasēdēji šāpulīša kājgalā 15079. Jānīt[i]s dienu sasēdēja ar Jē̦kuobu runādams 33060, 1;

2) tr., sitzend erreichen, erlangen:
sēdi, sēdi, tu meitiņa! kuo tu viena sasēdēsi? BW. 11443;

3) cietu sasēdēt, einen Stuhl absitzen.
Refl. -tiês, sich setzen, sich sacken, vom Sitzen zerdrückt werden: tuos (= stirājus) bāza arī sēdekļa maisā, juo tie bij daudz patīkamāki nekâ salmi un nesasēdējās tik ātri Jauns.

Avots: ME III, 728

saslīkt, intr., einsinken, zusammensinken: ieleja pamazām saslīka Dr. uz kāda sēdekļa Zibiltiņa saslīka Lautb. Luomi 132. skaņu graudi... saslīka grīdse̦gās MWM. VIII, 889. tas nelaimē saslīks Lautb. Vidvuds 79.

Avots: ME III, 737

sêdiņš,

1): auch Aahof n. Zemzare Lejasc. 114; ‡

2) ein Stammgast (in der Schenke):
kambarī bija visi ve̦cie sēdiņi Ciema spīg. 143; ‡

3) = sēdenis 1 (?): nuostāvējāmies visi ... tā sēdiņa (gemeint ist der Gutsbesitzer)
priekšā Azand. 235.

Avots: EH XVI, 480

sidelis, eine lange Bank ("sēdeklis") mit einer Rückenlehne Kur. Nerung n. RKr. Xl, 104.

Avots: ME III, 835

spraûstît Jürg., C., Nötk., Mar., Kl., Saikava, Selsau, Warkl., spraûstît ² Karls., mehrfach oder wiederholt stecken: spraûstît ² piedurus ap sēdekli ratuos Nigr.

Avots: ME III, 1013, 1014

I tepiķis, der Teppich: sēdeklis apse̦gts ar tepiķi Kaudz. M. 32.

Avots: ME IV, 165

timss,

1) tìmss ² Aahof, A.-Laitzen, Bers., Gr.-Buschh., Kl., Kroppenhof,, Mar., Marzen, N.-Rosen, N.-Schwanb., Odsen, Ogershof, Preili, Prl., Saikava, Selb., Selsau, Warkl., Wessen, timss Alswig, Korwenhof, Odensee, tìmšs ² Adl., Golg., Lis., Lös., Lub., N.-Peb., Schwanb., Adj., = tùmšs: iegaja vienā lielā un timsa mežā Pas. IV, 18 (aus Ružina). laiks paliek timšs Zaravič. rudenies timši vakari Prl. n. FBR. VI, 96. timšas acis N.-Peb. timsi tautu svece de̦g VL. aus A.-Laitzen. Dazu das Subst. timsums Stirniene, die Dunkelheit;

2) Subst., = timsa, die Dunkelheit: timsam me̦tuoties Pas.III, 481 (aus Kapiņi). vakarā jās sēdeja līdz timsam IV, 194. timsam timstuot II, 47 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 191

treksnis (f. -sne), ein feister, abgemästeter Mensch (auch ein solches Schwein): diviem tādiem trekšņiem grūti sasēsties blakus uz sēdekļa Vīt. treksnis tusē vien aiz taukiem id.

Avots: ME IV, 230

triekšt,

1) "?": uz cieta sēdekļa triekš kājas Wessen;

2) zu erschliessen aus pietriekšt, das zu traikšît gehbrt.

Avots: ME IV, 243

‡ uzklimst, sich hinaufbegeben (wie?): smagi nuorausies nuo augstā ... sēdekļa (im Erdgeschoss), viņš uzklimta zālē bāls Līg. medn. 265.

Avots: EH II, 725

uzlèkt,

3): zum Vorschein kommen (von Tränen):
ne asara neuzlēca BW. 4118, 1 var. Refl. -tiês, ‡

2) = uzlèkt 1: tas veikli uzle̦cas nuo sava sēdekļa Janš. Līgava II, 391. ‡ Subst. uzlèkšana, das Aufgehen (der Sonne):
aizgāju līdz Kandavu ar saulītes uz lēkšanu BW. 13268. ‡ Subst. uzlè̦kums, der Aufgang (der Sonne): nere̦dz saules uzlē̦kumu BW. 14456.

Avots: EH II, 727

uzsper̂t,

1) in die Luft sprengen
U.: kuģi uzsperuot gaisā A. XX, 157. saslējās nuo sēdekļiem kājās it kâ uzspe̦rti Mērn. 1. 68;

2) u. kãju, seinen Fuss setzen auf, auftreten:
svārku galam uzspert kāju Libek Pūķis 10. kāju uz tuo uzspe̦rdama Janš. Mežv. ļ. II, 142. Refl. -tiês,

1) emporschnellen
(intr.): u. stāvus Jürg. uzspērās nuo krē̦sla A. XXI, 700;

2) hastig und energisch hinaufeilen:
u. kalnā Dunika.

Avots: ME IV, 381

uztaisinât, anfertigen lassen: uztaisinuot sēdekli (ratuos) Austriņš Nuopūtas vējā 48.

Avots: ME IV, 390