Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sēks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sēks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

sasēkstēt

‡ sasêkstêt2 Frauenb., allzu dicht zusammenwachsen (vom Getreide): burkāni pa˙visam sasēkstējuši; būtu jāizretina Bixten.

Avots: EH XVI, 446

I sê̦ks: auch (mit ê̦ ² ) Sermus; "luopu barība, kuo izlietuo dziras pagatavuošanai" Ramkau; zirgam pilna sē̦ka sile BW. 33136. piepildītu savu sē̦ka vē̦de̦ru Jauns. Augšz. 39.

Avots: EH II, 481

sēks

I sêks (li. šė´kas "Grünfutter") Serbigal, Ronneb., Smilt., Neuenb., Lis., Kr., Preili, sè̦ks ² Ruj., Salis, AP., Deg., Bl., Selg., Bixten, Schnickern, Līn., Kurs., Dunika, sē̦ks Manz., U., Grünh., sè̦ka ² Karls., Iw., sē̦ka Mežamuiža (Kr. Mitau), Heidenfeld, Planhof, sè̦kas ² Valgale, das zur Fütterung frisch gemähte Gras (auch Klee, Wicke Kurs.) U.: dārzā zirgiem sē̦ku pļaut Līguotnis II, 15. vajadzēja likt luopiem uz silēm sē̦ku Duomas I, 811. kas lietas nu sē̦ka? was Gutes ist nun mehr am Grase? Manz. 10 Gespr. - In Ramkau bedeute sē̦ks und sē̦ka schlecht gewachsenes, kurzes Heu: pakaustīšu purvā sē̦ku; aitai barības ziemai pietiks. Nach Fick Wrtb. I4, 42 und III4, 68 zu ai. š̍āka-ḥ "essbares Kraut" und an. há "Grummet"; aber apr. schokis "Gras" weist anscheinend auf ein urbalt. *ši̯ēk-: ši̯ōk-.

Avots: ME III, 825, 826

sēks

II sē̦ks, Sichel, Säge Biel. n. U. Zu li. ísekti "eingraben", slav. sěkǫ, "haue, schneide", la. secāre "schneiden", secula "Sichel", ahd. sega, saga "Säge" u. a., s. Bezzenberger BB. XVI, 242 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 474 f.

Avots: ME III, 826

sēkste

sêkste ² Autz, Kurs., Bixten, zu dicht gesätes Getreide od. Gemüse Spriņģi n. Etn. I, 153: tam . . . šuogad nuo tiem miežiem ne˙kā nebūs, sasējis par daudz sẽkstē. lejā burkāni pa˙visam sēkstē Autz. bietes jāsteidz ravēt: zâle jau saaugusi sēkstē Bixten.

Avots: ME III, 826