Paplašinātā meklēšana

àizsẽrt, tr., mit Erde, Sand, Schlamm, auch Steinen ein Wasser anfüllen, abdämmen; in den lettischen Märchen die Arbeit des Teufels: ve̦lns vienreiz apņēmies Daugavu aizsērt LP. V, 383. citā reizē ve̦lns aizsēris Ķe̦gumu ib.

Avots: ME I, 49

apsḕrst, tr., besuchen: māsu LP. IV, 186; apakšzemi LP. VII, 1; Dundagu VII, 1091. Refl. -tiês, als Gast wo verweilen: nāc pie manim apsērsties RKr. VIII, 4. apsḕrsiêns, der Besuch.

Kļūdu labojums:
manim = manis

Avots: ME I, 119

I ìesḕrt, Korn, Flachs in der Riege aufstecken: rijā iesē̦rtā labība. rijā bija lini iesē̦rti LP. VII, 73.

Avots: ME II, 63

[II ìesērt, (mit Sand) überführen: smiltis iesē̦rušas nuogrimušuo laivu um Tuckum.]

Avots: ME II, 63

[nùosērt, die rija mit Getreide ordentlich vollstecken: rija labi nuosē̦rta.]

Avots: ME II, 845

nùosẽrtiês,

1): auch Dunika;

2): viņš nuosēries, er ist arm geworden
U. (unter sērties).

Avots: EH II, 84

[nùosẽrtiês Nigr.,

1) haaren:
luops nuoseŗas;

2) zerlumpt werden (von Menschen):
pārlieku nuonīkusi un nuosē̦rusies Janš. Tie, kas uz ūdens 10. Vgl. li. šértis "haaren".l

Avots: ME II, 845

‡ pã[r]sẽrt Frauenb., (Korn) in der Heizriege herabnehmen und dann von neuem aufstecken: p. riju, lai ātrāk žūst.

Avots: EH XIII, 210

[pasẽrt, eine Weile sẽrt (riju): kādu brīdi pasērām, bet vēl nepiesērām riju Nigr.]

Avots: ME III, 97

I pìesērt riju, Getreide auf die Darre legen Mag. XIII, 2, 45: piesēris riju ar labību, bet kuļuot ne˙kas nebiris LP. VI, 78.

Avots: ME III, 288

II pìesērt, mit Sand oder Schlamm überführen, verschlämmen (vom Wasser) U.: e̦ze̦rs piesē̦rts un pieaudzis Konv. ² 706. Refl. -tiês, überführt werden. Subst. piesē̦rums, Versandung: upes piesē̦rumi Apsk. v. J. 1905, S. 202. piesē̦rumu nevar redzēt, lai gan ve̦cmāte apgalvuo, ka smiltis sane̦stas šķē̦rsu pa pļavu MWM. X, 245.

Avots: ME III, 288

sasērt,

1) "?": sasē̦rtajām organiskajām vielām plūstuot Konv. ² 712;

2) sasẽrt Salis, = sasèrêt ² . Refl. -tiês, stecken bleibend sich aufhäufen: kustīga viela,... ziemeļa bīdīta, veļas... tāļāk, līdz aizsniedz sē̦tmali, kur saseras kupenī Kaln. Uozuolk. m. 69. Subst. sasē̦rums, das Zusammengetragene, Zusammengeschlämmte, die Versandung, Verschlämmung: uz kādas upes deltas sasē̦ruma Vēr. II, 1363.

Avots: ME III, 728

I sasērt,

1): ""?":" ME. III. 728 zu verbessern in "zusammenschlämmen, (Schlamm u. dgl.) zusammentragen (von Wasser)".

Avots: EH XVI, 446

‡ II sasẽrt Dunika, Wolm. u. a., (ein gewisses Quantum von ungedroschenem Getreide) in der Heizriege zum Trocknen aufstecken: s. rudzus Lubn. n. Fil. mat. 29, Frauenb., Wessen.

Avots: EH XVI, 446

I sẽrt: auch Pussen n. FBR. XX, 7, (mit èr ) Trik., (mit êr ² ) Allend. n. FBR. XIX, 91, (mit èr ² ) Auleja, Erlaa, Kaltenbr., Skaista; sērt graudus krāsnī Kaltenbr.; vajag ceplis s. ebenda. Subst. sẽ̦rums: hinter "A. Upītis" ME. III, 831 zu ergänzen: "Austr. 1897. 790".

Avots: EH II, 483

I sẽrt Wolm., C., Jürg., Behnen, Bauske, Deg., Siuxt, Bl., Lin., Iw., sḕrt PS., sêrt ² Zögenhof, sḕrt ² Kl., Prl., Saikava, sērt U., Spr., Wessen, Kr.-Würzau, Dond., seŗu, sēru, Korn in der Heizriege aufstecken U.; "stopfen" Brasche (sert): riju sērt. līdz[i], dievs, rijas kūlējam, pilnu sērt, tukšu kult! BW. 31576. ja kāds ilgi ē̦d, tad sakā: tad ta nu seŗ riju Nigr., Wolmarshof, (hier seriju geschrieben) Etn. II, 46. Subst. sẽršana, das Aufstecken des Korns in der Heizriege; sẽ̦rums, das zum Dörren in die Riege getegte Korn U., Dond., Dunika, Lautb., Kr.-Würzau, Altenwoga: sē̦rums jau vakar bija sauss, bet ar divi zirgiem vien nevar apmīdīt A. Upitis. sē̦rums bij nuokults LP. VI, 648; sẽrẽjs, derjenige, welcher das Korn in der Heizriege aufsteckt: kad rija bija piesē̦rta, sērēji . . . iekurināja rijas krāsni RKr. XVII, 32. Nebst sars II wohl zu sãrts "Scheiterhaufen", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", seriēs "Reihenfolge", gr. ἔνερσις "Hineinfügen", air. sreth "Reihe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), vgl. Būga Aist. Stud. 165.

Avots: ME III, 831, 832

II sērt, mit Sand od. Schlamm überführen, verschlämmen U. Refl. -tiês, überführt werden U. Ursprünglich vielleicht "fliessen" (die jetzige Bed. konnte in piesērt, àizsērt entstehen); in diesem Fall zu ai. sárati "fliesst", gr. ο'ρμή "Anlauf" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 497 f.); vgl. auch le. sirt.

Avots: ME III, 832

III sērt (li. šérti "füttern"), füttern, pflegen Rutzau. Zu pasars.

Avots: ME III, 832

sẽrtiês: auch Dunika, Rutzau.

Avots: EH II, 483

sẽrtiês (li. šértis), seŗuôs, sẽruôs, das Haar werfen U.: putni, guovis seŗas Nigr. Zu sars I.

Avots: ME III, 832

uzsẽrt, (Korn in der Heizriege) aufstecken: u. se̦ru ārdīs.

Avots: ME IV, 376

uzsērtiês, sich lagern (perfektiv) über (vom Sand): uz pļavas uzsē̦rušās smiltis Dond.

Avots: ME IV, 376

pìeblīrêt (?) Treiden, = piesērt.

Avots: ME III, 239

rija (geschr. auch rīja), in Kurl. n. U. meist der Plur. rijas, die "Riege", die Korn-, Getreidedarre: riju (rijas, rijā) kult, in der Riege dreschen : pieci, seši riju kūla, viens pats dzirnas ritināja BW. 28766, 2. kad celies rijas kult 26069, 8. iesim, sieva, rijā kult! 26962, 1. saimenieks rijā vētī pūŗus Nigr. laiks ir sērt, jau rija kūp Rainis. uz rijām iet Mag. XIII, 2, 44, zur Riege gehen. puisis gribēja pakārties un nuogāja uz rijām JK. V, 1, 66. - de̦be̦su rija, das Gefilde der Seligen: ja cilvē̦ks pasaulē dzīvuojuot labus darbus darīja, tad dievs viņu pēc nāves uzņēma mūžīgā gaismā "de̦be̦su rijā".... de̦be̦su riju... duomāja augstu, augstu zilajuos debešuos Infl. n. Etn. I, 26. Nebst li. rija Tiž. 1, 97 und Liet. pas. II, 328 (woraus wohl wruss. рея) und schwed. ria

wohl aus dem Finnischen (vgl. estn. riha

und liv. rī), s. Thomsen Beröringer 276 und Kalima WuS. II, 183.

Avots: ME III, 523

samilzt, intr.,

1) samil˜zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;

2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;

3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;

4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;

5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. ² 393.

Avots: ME II, 685, 686

I sars Dond., Grünh., Widdrisch, U., saris Wid.,

1) gew. der Plur. sari (U., Bauske, Golg., Wandsen, Gr. - Essern, Spr.), sari Naukschen, Salis, saŗi (Selg., Nigr., Dunika, Wid., Hasenpot), die Borsten, Schweinsborsten
U.; Pferdehaare der Mähne und des Schweifes U., die Mähne (saŗi) Lng.; das Haar: sukā galvu, tautu meita, baltu saŗu susēklīti! BW. 14129, I. pūslīti, kuŗa iekšpuse izlikta ar smalkiem sarīšiem Vēr. II, 724. ve̦lns sapiktuojas un klups muļķītim saŗuos (matuos) LP. VI, 418. ne˙cik ilgi - saruos iekšā, kâ suņi IV, 128. saule tapa me̦lla it kâ saŗuomaiss Glück Offenb. 6, 12. māsiņai saru (Var.: saŗu, diegu, nātna) zeķes kājiņā; villas zeķes izde̦vusi BW. 20536, 2;

2) die sogenannten Mitesser bei neugeborenen Kindern (ein Aberglaube)
U.; "кочерга", das Hautjucken bei Kindern Wid.; sarus pērt BW. I, 174, 183, Etn. II, 186;

3) Strahlen
Mag. IV, 2, 140;

4) cūku sari U., ein hartes, steifes Gras.
Nebst li. šerys "Borste" zu sērties "das Haar werfen", atsirt (?), slav. sьrstь "Tierhaar, Borstenhaar, Wolle" und (wenn mit h- aus ide. k̑-) an., and., ahd. hâr "Haar" u. a., vgl. Fick Wrtb. III ⁴ , 75, Zupitza KZ. XXXVII, 400, Petersson Balt.- slav. Wortstud. 18.

Avots: ME III, 722

II sãrts Dond., Wandsen, Lautb., Jürg., Arrasch, Karls., C., WoIm., PS., sā`rts <sup>2</sup> Kl., Domopol, sā`rts Ermes, ein Scheiterhaufen, ein Holzhaufen zum Verbrennen U.; ein Haufen überhaupt: ce̦lma atliekas, kas gruzda vēl sārtā JR. IV, 158. žagaru sārti sakŗauti LP. V, 340. gunskurā kvēluo sarkans uogļu sārts Vēr. 1, 1157. vērši gulēja sārtā, - gaļa sevim, āda sevim Pas. IV, 164. cilvē̦ki sakrita sārtā Domopol. labības sārts (= pants

3) Meiran. tur stāvēja sārti burtnīcu un grāmatu kaudzes Vēr. I, 1304. ādas muciņa uz kaula sārta (Rätsel) RKr. VII, 1301. - sārtiem, im Haufen
U.: lieli kungi tâ nedzēra, kâ dzeŗ mani bāleliņi: sārtiem skrēja biķerītes pa galdiņa galiņam BW. 19709. Wohl zu sērt (s. dies), gr. έ'ρμα "Ohrgehänge", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", air. sreth "Reihe, strues", an. sørvi "Halsband aus aufgereihten Perlen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), s. Leskien Nom. 532 und Būga Aist. St. 165.

Avots: ME III, 807, 808

I sē̦ra,

1) sẽ̦ras Laidsen, der Schinn, Schelfer:
sẽ̦ra izē̦d matus nuo galvas Matkuln, Sassm.;

2) der Schlamm
L.: Salacas.. . straumē nav .., daudzās upēs tik parastuo sē̦ru A. Melnalksnis Mazsalaca 7. Wohl zu sērt II.

Avots: ME III, 827

sẽre C., PS., Jürg., Lindenhof, Karls., Smilt., AP., Angern, sère ² Lis., Golg., Adsel, Modohn, sēre U., Aps., Mar., Bers., die Sandbank im Meere U., die Sanddüne im Fluss Celm.; ein flaches, mit Kieseln bedecktes Ufer Altenwoga; "smilts, rupjāka par pesi, kuŗu ūdens saskaluojis" Stürzenhof: nuo šiem maziem slīkuoņiem izcēlās jūŗā pie krasta Sēre D. Wohl zu sērt II; dagegen nach Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 57 nebst sērklis entlehnt aus estn. sǟŕ "Sandbank" (umgekehrt?).

Avots: ME III, 828

sēriêns, das einmalig in die Heizriege zu führende od. angeführte Korn: sēriens jāve̦d nuo lauka Janš. lai stātuos pie sēriena ievešanas siltrijā Janš. Dzimtene IV, 148. Zu sērt I.

Avots: ME III, 829

sērklis Brasche, eine Sandbank im Meer U., eine Untiefe im Fluss Lennewarden, Ringmundshof: vējš . . . dzina tuo uz sērkli Rainis. Ramas attakā izcēlies sērklis MWM. IX, 797. aizser smiltskalnu sērkļiem Seifert Chrest. III, 2, 115. Zu sērt II; vgl. sēre.

Avots: ME III, 829

I se̦rs N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Ronneb., C., Lis., Bers., Salis, Bauske, Jürg., Ramkau, Marzen, Widdrisch, Wandsen, Behnen, Zögenhof, Grünh., Golg., Selsau, Kurs., Saikava, Adieenen, Heidenfeld, Ranzen, Gr.-Buschhof, Matkuln, Deg., N.-Schwanb., Laud., Altenwoga, Plur. se̦ri Nauksch., das zum Dörren zur Riege angeführte Korn U.: se̦ru vest U., das zu dörrende Korn zur Riege anführen. rijās seruot se̦ru pieve̦d vtrieši Etn. III, 72. uz se̦ra ve̦zuma stāvē̦dama un kūlīšus sakārtuodama Ārstn. kal. 25. nuo katras labības 5 se̦ra ve̦zmu salmus un pe̦lavas Etn. III, 137. rijas bija senāk . . . se̦ra un linu kaltē̦tuves BW. III, 1, 6, viņējie jau se̦rus izžāvējuši Nauksch. apgūlies apakš se̦ra - rijniekam blakus LP. VI, 61. ve̦lns visu se̦ru nuo ārdīm nuogāzis VII, 267. - se̦ra rūme, der Getreideraum unter der Oberlage der Hitzriege über den Darrbalken Bielenstein Holzb. 87. Zu sērt I.

Avots: ME III, 820

*II sērst (= sērt II), zu erschliessen aus àizsērst.

Avots: ME III, 831

II sē̦rums, s. sērt I.

Avots: ME III, 832

*I sir̃t, zu erschliessen aus atsir̃t "wiederwachsen"; zu sērties "das Haar werfen"?

Avots: ME III, 847

*II sirt: "schlammen, sērt" Kalz. n. Dabner; "an-, wegspülen, sērēt" Segew.: tur tiek grauzts un sirts. ūdens slīd sirdams gar pakalnu. tur siŗ klāt.

Avots: EH II, 489

*II sirt, zu erschliessen aus sasirt "mit Sand überführen"; zu sērt II.

Avots: ME III, 847

ubags,

1): u. mans tētīt[i]s bija BW. 3014. guovu gans, ubadziņš (ein Unglücklicher,
nabadziņš), brien pa pur[v]u raudādams 29352, 1. ubagiem iet (Evang. 1753, S. 56) od. staigāt (Kaltenbr.), bettelnd umhergehn. ubaga dzira Mar. "tukšs, lielīgs cilvē̦ks"; ‡

3) Plur. ubagi: kad visas lāvas rijā jau piesē̦rtas, bet vēl kādu daļu grib iesērt, tad liek kūļus priekšpusē lāvu galuos uz sijas; šas vietas un tur saliktuo labību sauc par ubagiem Auleja.

Avots: EH II, 711