Paplašinātā meklēšana

kapsēte (unter kapsẽ̦ta 1): auch Popen, (mit ẽ ) A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 89, Gipken n. FBR. XIII, 75, Orellen n. FBR. XI, 41, Roop n. FBR. XV, 152, Siuxt, (mit ê ² ) Stenden: es kapsēti appuškuotu BW. 4070 var. kapsētītes maliņā 27616.

Avots: EH I, 587

sẽte Sassm., das besäte od. zu besäende Feld: nākuošgad mums būs trīs sētes ar rudziem Sassm. vīram bijuši trīs pūru vietas bandas lauki, un tai vienā sētē viņš tad iesējis linus LP. VI, 361.

Avots: ME III, 833, 834

‡ sèteņa ² ,

1) "kāršu žuogs" Skaista n. FBR. XV, 35;

2) das Diaphragma
Skaista, Warkl.

Avots: EH II, 484

sētene (hochle.) "= sē̦ta".

Avots: ME III, 834

‡ sẽteniece Frauenb., eine weibliche Person, welche die abwesende Wirtin vertritt.

Avots: EH II, 484

sēteniẽks: Kārlis gribēja aizvest savus linus uz Rīgu kuopā ar citiem sēteniekiern Sieva 113.

Avots: EH II, 484

sēteniẽks, der Gesindebesitzer (?): es turīgs sētenieks Seifert Chrest. II, 40.

Avots: ME III, 834

sē̦te̦ns "?": dē̦lu māte, pre̦cē̦dama, suolīj[a] škietu, suolīj[a] nītes: kad aizgāju, kad prasīju, sē̦te̦ns (gen. s.?) puosmu parādīja BW. 23226, 3. man iedeva jaunā mārša zilu, me̦l[n]u gabuliņu; mežā nest - grē̦ku bailes, uz sē̦te̦na suņi rēja 25391.

Avots: ME III, 834

sēteve,

2): auch (mit è̦ ² , sic!) Gr:-Buschh. n. FBR. XII, 72, Kaltenbr., (> tahm. sẽte̦v) Popen n. FBR. XVI, 121.

Avots: EH II, 484

sēteve Dond.,

1) ein Getreidemass
(1 ¹ / ₂ Külmit);

2) s. sẽ̦tava.

Avots: ME III, 834

‡ viênsēte, = viênsẽ̦ta*: kaidā viensētē Pas. IX, 466.

Avots: EH II, 797

apsẽ̦ta, die Umzäunung: me̦lnuo krustu apsē̦tā bāl zem smilts tur mani trūdi Apsk. I, 207. Pūrs III, 96. [In Modohn gleichbedeutend mit apluoks 3; in Sauken "Hof", in Selb. "Einkehr"]; bei Jauns. dafür apsēte.

Avots: ME I, 119

kapsẽ̦ta,

1) auch
kapu - sē̦ta, [bei Manz. Lett. auch kapsēte], der Kirchhof, eig. die Einfriedigung der Gräber: daiļi zied kapu sē̦ta BW. 27627;

2) der Umlauf an den Riegen, wo das Korn aufgeschnüttet wird, das in die Heizriege kommen soll U.

Avots: ME II, 159

‡ uõtardiên ² Pussen, ùotardìen ² Kārsava, (am) Dienstag: uo. nešu kuokles sēteņā BW. 27207, 1.

Avots: EH II, 744

pakâpt,

1): p. uz sēteņas Warkl. pakāpj, pakāpj un krīt zemē Pas. VI, 44. Refl. -tiês, ‡

2) "le̦pni paskatīties" (?): uz saimniekdē̦liem es tik pakāpjuos, bet uz kalpu zē̦niem paskatuos Strasden.

Avots: EH II, 142

pìlsẽ̦ta: auch Fil. mat. 55, BW. 13186, 5 var.; ein Demin. pilsētele Delle Negantais nieks 225.

Avots: EH XIII, 233

rudmìese Wolm., Karls., U. (auch: alkšņu rudmiese), rudmiêse ² Iw., Wahnen, rudmìese ² Sussei n. FBR. VII, 136, rudmiesa PS., Wid., RKr. II, 64; Konv. ² 3820, rudmiẽze Līn., rudmiêze ² Salis, rudmēsi U., rudmiesēte BW. 2842 (aus Lubahn; wohl = rudmiesīte), der Rietschling (agaricus deliciosus L.) RKr. II, 64, Karls.; agaricus esculentus U. Zu ruds˙miesa; vgl. auch li. rùdmiesė "ein Pilz".

Avots: ME III, 554

‡ snaîdzîtiês Skaista, wiederholt nach etwas langen: guovs snaîdzās caur sēteņu pēc lakstu Warkl.

Avots: EH II, 541