izsīcināt‡ izsīcinât, verfeinern (?): viņa mode̦rnie, izsīcinātie ne̦rvi Veselis Saules kaps. 114.Avots: EH I, 479
pasīcinātpasîcinât, tr., winzig, klein machen: naudas maku, den Geldbeutel leeren B. Vēstn.Avots: ME III, 99
sīcinsîcin: das Stichwort ME. III, 851 zu verbessern in "sīcin" und "sîks" ebenda in "sìkt I".Avots: EH II, 491
sīcinātI sīcinât, tr., freqn. zu sîkt, summen: vai tiešām bēŗu dziesmu duobjām skaņām sīcini? MWM. X, 214; summen lassen (mit ì 2 ) Golg., Saikava.Avots: ME III, 851
sīcinātII sîcinât 2 : jem. "klein" nennen: sīku mani sīce̦nāja, mazu mani maze̦nāja; tādēļ sīka, tādēļ maza, ka nebija pūriņā BW. 7850.Avots: EH II, 491
sīcinātII sîcinât 2 Karls., tr., verkleinern Warkl.: saimnieks sāk pusdienas sîcināt C., Saikava; "hungern lassen" Warkl. Refl. -tiês, kleinlich, knauserig sein Nötk., N.-Autz.Avots: ME III, 851
sīktI sìkt: bites sîc 2 ap puķēm Ramkau. sīcin sīka (Var.: sīca 28664) izkaptiņa BW. 28646. Zur Etymologie s. auch E. Schwyzer KZ. LVIII, 187.Avots: EH II, 492