sīcināt

I sīcinât, tr., freqn. zu sîkt, summen: vai tiešām bēŗu dziesmu duobjām skaņām sīcini? MWM. X, 214; summen lassen (mit ì 2 ) Golg., Saikava.

Avots: ME III, 851


sīcināt

II sîcinât 2 Karls., tr., verkleinern Warkl.: saimnieks sāk pusdienas sîcināt C., Saikava; "hungern lassen" Warkl. Refl. -tiês, kleinlich, knauserig sein Nötk., N.-Autz.

Avots: ME III, 851


sīcināt

II sîcinât 2 : jem. "klein" nennen: sīku mani sīce̦nāja, mazu mani maze̦nāja; tādēļ sīka, tādēļ maza, ka nebija pūriņā BW. 7850.

Avots: EH II, 491