Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sūkstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sūkstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

atsūkstīties

atsũkstîtiês Bauske, sich beklagend erwidern: viņš tik atsūkstījās vien, bet nesamaksāja.

Avots: EH I, 172


nosūkstīt

nùosũkstît, Refl. -tiês: gājuši caur ķēķi un nuosūkstījušies vien, cik tur gardi ēdieni bijuši Pas. IV, 230 (aus Golg.). n. ("sāpes jūtuot kasīties") pēc pēriena Vank.

Avots: EH II, 93


nosūkstīt

nùosũkstît, tr., freqn.,

1) absaugen, ablutschen:
nuosūkstīja taukainuos pirkstus;

2) nachspüren, wittern:
uotras sē̦tas suņu purni pē̦das vien nuosūkstīja. Refl. -tiês, hedauern, sich beklagen.

Avots: ME II, 862


sasūkstīt

sasūkstît,

1) aus-, aufsaugen:
s. visu ievārījumu Golg. s. visu šķidrumu (mit ũ ) Dond., Bauske, (mit ù 2 ) Saikava;

2) Schmerzen empfindend belecken und saugen:
s. sasistuos pirkstus (mit ũ ) Dunika, (mit û 2 ) Arrasch. Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch Schmerzen empfindend sich beklagen: viņš vēl ilgi sasũkstījās Nigr., Drosth.

Avots: ME III, 751


sūkstīt

sũkstît: auch Jürg., Lemb., Luttr., N.-Peb., Ramkau, (mit ù 2 ) Fehteln, Kalnemois, N.-Laitzen, Sessw. Refl. -tiês,

1): (me̦dus) tik liels un re̦ts gardums, ka visi uz viņu sūkstījās, lūpas laizīdami A. Brigadere Dievs, daba, darbs 188;

2) sich beklagen
AP., Jürg., Lemb., N.-Peb., (mit ù 2 ) Fehteln, Schwanb.

Avots: EH II, 607


sūkstīt

sũkstît C., Bauske, sùkstît 2 Lis., Schwanb., Lubn., Golg., = čūpstît, (mit dem Munde) saugen Wid.: adatu dūra pirkstā, kuru tā sāka sūkstīt Por. II, 113. Taņa sāka lupināt un sūkstīt vēzi Aps. VI, 14. tas skatās, kâ ē̦d cits, un nagus tik sūkst[a] Plūd. Refl. -tiês,

1) "?": ieņēma (mutē) màlku (nuo pudeles) un sūkstījās ilgi Kārstenis;

2) sich Vorwürfe machen
Lis. (mit ù 2 ), C., Bauske (mit ũ), sich beklagen (mit ũ ) Lieven - Behrsen, seufzen U., (mit ù 2 ) Kr.: "dārgi, dārgi,"Plausis sūkstījās De̦glavs Rīga II, l, 46. ļaudis sūkstās un sūdzas, ka gadu desmitiem jāgaiduot uz vietu A. XX, 783. viņš sūkstās, ka naudas maku izmetis Lieven - Behrsen. nevarē̦tu ne brēkt, ne sūkstīties Balt. Vēstn. 1901, No 81 (Feuill.). Jānītis lai tagad vēl sūkstās par tuo MWM. XI, 267. šī nesūkstās ne˙kuo LP. V, 210. kas mierīgi sūkstījās un kasījās aiz auss Zeif. llI, 2, 258. sūkstît zu sùkt; sūkstîtiês 2 nach Bezzenberger BB. XII, 241 zu sūdzêt, wie aber das synonyme sūkâtiês wahrscheinlich zu sũkât gehört, so dürfte auch sūkstītiês 2 eher zu sūkstît "saugen" gehören.

Avots: ME III, 1131, 1132


Šķirkļa skaidrojumā (2)

sūdzēt

sũdzêt, -dzu und -gu, -dzẽju, klagen (namentlich beim Gericht): aizgāja pie meitenes bē̦das sūdzēt LP. VI, 610. miris pie tiesām nesūdzēs Br. sak. v. 755. Refl. -tiês, einander verklagen; sich beklagen, Beschwerde führen: te̦k uz māti (Var.: pie mātes) sūdzēties BW. 22411. Subst. sũdzê̦tãjs, wer sich beklagt; der Kläger: nedar[i] pāri luopiņiem! pirmie dieva sūdzē̦tāji Br. sak. v, 653. kur nav sūdzē̦tāja, tur nav tiesātāja Etn. II, 187; sũdzê̦tãjiês, ein Kläger, einer, der Beschwerden führt: tie ir lieli sūdzē̦tājies Remten. Nebst sūkstīties 2 (wenn mit ks aus gs) und li. sugti "heulen, winseln" zu li. saugti "schallen", norw. sykia "bellen" (s. Walde Vrgl. Wrtb. 1, 215), resp. nebst svadzêt "rasseln" (und svcikšêt "schreien"?) und li˙s vagė´ti "tönen" zu got. swōgatjan "seufzen"·, ae. swógan "tönen", and. swōgan "tauschen", ndd. swōgen "ümständlich und mitleidig klagen und seufzen", an. arn-súgr "das Rauschen des Adlerflugs" u. a., s. Persson Beitr. 355.

Avots: ME III, 1130, 1131


sūpstīties

sûpstîtiês 2 = sūkstīties 2, jammern, seufzen: "nu tad jākāpj būs; kuo lai dara?" sūpstījās dē̦la māte, kāpdama nuo ratiem ārā Janš. Bag. Čāp. dē̦ls 48. ciemiņš... sāk sūpstīties, gribē̦tu... rādīt, it kâ tas ir par maz Bandavā I, 10 f.

Avots: ME III, 1133