Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sūlāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sūlāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
izsūlāt
[izsûlât 2
, 1) reichlich Molken aussondern:
piens izsūlājis Nigr.;
2) alle Nässe absetzen (von Brandblasen):
tulzna izsūlājusi Bauske. Refl. - tiês, zur Genüge weinen Bauske.]
Avots: ME I, 808
, 1) reichlich Molken aussondern:
piens izsūlājis Nigr.;
2) alle Nässe absetzen (von Brandblasen):
tulzna izsūlājusi Bauske. Refl. - tiês, zur Genüge weinen Bauske.]
Avots: ME I, 808
nosūlāt
nùosūlât, zischen (vom Braten); sich mit Schieim bedecken Spr. nùosûnuôt, intr., bemoosen: vārtu stabi nuosūnuoj[u]ši BW. 32640. tur panīkušas, nuosūnuojušas priedes aug LP. VII, 1117.
Avots: ME II, 862
Avots: ME II, 862
pasūlāt
[pasūlât(iês), eine Weile siepen, (eigensinnig) weinen: bē̦rns kādu brīdi pasūlāja Bauske.]
Avots: ME III, 110
Avots: ME III, 110
pasūlāties
[pasūlât(iês), eine Weile siepen, (eigensinnig) weinen: bē̦rns kādu brīdi pasūlāja Bauske.]
Avots: ME III, 110
Avots: ME III, 110
sasūlāt
sasūlât,
1) eine gewisse Zeit hindurchsiepen:
rē̦ta sasūlāja ilgu laiku Schwanb., Saikava;
2) = sastrutuôt: sasūlājis pirksts N.-Bergfried.
Avots: ME III, 751
1) eine gewisse Zeit hindurchsiepen:
rē̦ta sasūlāja ilgu laiku Schwanb., Saikava;
2) = sastrutuôt: sasūlājis pirksts N.-Bergfried.
Avots: ME III, 751
sūlāt
sùlât 2 Kr., Kl., Saikava, Lubn., Warkh., Warkl., Memelshof, Mar., (mit û) Gr. - Buschhof, -ãju,
1) siepen
(mit û 2 ) Bl., Spr., Nässe absetzen, ohne rechten Eiter zu geben, unterkötig sein, schwären V.; tröpfeln Irm. n. U.: asinīm sūlājuoša sprāga A. v. J. 1896, S. 887. atstājām meitu māti kâ pīragu sūlājuot BW. 18679. lietus sūlā vienā sūlāšanā, es regnet in einem fort Lubn.;
2) beständig weinen, schluchzen
Spr., Linden n. Mag. XIII, 2, 47, Lubn.;
3) anfaulen (vom Holz)
U.; zu sula.
Avots: ME III, 1132
1) siepen
(mit û 2 ) Bl., Spr., Nässe absetzen, ohne rechten Eiter zu geben, unterkötig sein, schwären V.; tröpfeln Irm. n. U.: asinīm sūlājuoša sprāga A. v. J. 1896, S. 887. atstājām meitu māti kâ pīragu sūlājuot BW. 18679. lietus sūlā vienā sūlāšanā, es regnet in einem fort Lubn.;
2) beständig weinen, schluchzen
Spr., Linden n. Mag. XIII, 2, 47, Lubn.;
3) anfaulen (vom Holz)
U.; zu sula.
Avots: ME III, 1132
sūlātns
uzsūlāt
uzsūlât,
1) Nässe (nach oben) absetzen:
čulka uzsūlājusi Saikava;
2) Molken nach oben absondern:
piens uzsūlājis (suliņas sastājušās virsū rūgušpienam) Bers.;
3) eine Weile flennen (weinen):
uzsūlā nu vēl! Bauske.
Avots: ME IV, 386
1) Nässe (nach oben) absetzen:
čulka uzsūlājusi Saikava;
2) Molken nach oben absondern:
piens uzsūlājis (suliņas sastājušās virsū rūgušpienam) Bers.;
3) eine Weile flennen (weinen):
uzsūlā nu vēl! Bauske.
Avots: ME IV, 386
Šķirkļa skaidrojumā (1)
čūlāt
čùlât, -āju, čūluôt, auch čūlêt, -ēju, intr.,
1) siepen, wässerig eitern, von Hitz-, Brandblasen bedeckt sein:
mana āda sadzīst un čūlā atkal Hiob 7, 5. vāts čūlā (-uo). ja uz uguni spļaujuot, tad mēle čūlā;
2) schwelen:
malka krāsnî čūlā un čūkst;
3) weinen, flennen:
čūlā vienmē̦r kâ tauka gaļa. es atstāju meitu māti kâ pīrāgu čūlājuot BW. 18289. Mit raudāt verbunden: kaza vilka akmentiņu, čūlādama, raudādama 2223. Refl. -tiês, schwelen: ugunskurs ve̦lgumā čūlājās Poruks. Vgl. sūlāt.
Avots: ME I, 425
1) siepen, wässerig eitern, von Hitz-, Brandblasen bedeckt sein:
mana āda sadzīst un čūlā atkal Hiob 7, 5. vāts čūlā (-uo). ja uz uguni spļaujuot, tad mēle čūlā;
2) schwelen:
malka krāsnî čūlā un čūkst;
3) weinen, flennen:
čūlā vienmē̦r kâ tauka gaļa. es atstāju meitu māti kâ pīrāgu čūlājuot BW. 18289. Mit raudāt verbunden: kaza vilka akmentiņu, čūlādama, raudādama 2223. Refl. -tiês, schwelen: ugunskurs ve̦lgumā čūlājās Poruks. Vgl. sūlāt.
Avots: ME I, 425