Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sūrstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sūrstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
iesūrstēties
nosūrstēt
pasūrstēt
sasūrstēt
sasũrstêt (unter sasũrkstêt), ‡
2) zu schmerzen beginnen, voll Gram werden:
acis sasūrstējušas Meselau. sasūrst sirds te svešumā I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 87.
Avots: EH II, 452
2) zu schmerzen beginnen, voll Gram werden:
acis sasūrstējušas Meselau. sasūrst sirds te svešumā I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 87.
Avots: EH II, 452
sūrstēt
sūrstēt
sũrstêt Wolm., Lems., Iw., -u, -ẽju,
1) empfindlich und anhaltend schmerzen
Bers., (mit ũ) Karls., Salis: zuobi sūrst U. vilkam sūrsteja āda LP. IV, 170. man sirds sūrst. rīkle sāka sūrstēt Vēr. II, 225. ruokas kaita tulznās sūrstuošās I, 1095. sūrstēs tavi vaigu gali BW. 23344 var. bļāvis, ka sūrstuot LP. V, 131;
2) siepen (wie bei Quetschwunden)
U.;
3) schlecht brennend viel Rauch geben:
tā zaļā malka jau ne˙maz nede̦g, bet tik sūrst krāsnī Kronw. Wenigstens in der Bed. 1 zu sũrs, s. Le. Gr. 587; vgl. sūstêt.
Avots: ME III, 1134
1) empfindlich und anhaltend schmerzen
Bers., (mit ũ) Karls., Salis: zuobi sūrst U. vilkam sūrsteja āda LP. IV, 170. man sirds sūrst. rīkle sāka sūrstēt Vēr. II, 225. ruokas kaita tulznās sūrstuošās I, 1095. sūrstēs tavi vaigu gali BW. 23344 var. bļāvis, ka sūrstuot LP. V, 131;
2) siepen (wie bei Quetschwunden)
U.;
3) schlecht brennend viel Rauch geben:
tā zaļā malka jau ne˙maz nede̦g, bet tik sūrst krāsnī Kronw. Wenigstens in der Bed. 1 zu sũrs, s. Le. Gr. 587; vgl. sūstêt.
Avots: ME III, 1134
uzsūrstēt
Šķirkļa skaidrojumā (2)
pikts
I pikts,
1): auch Dunika, Iw., OB., Rutzau, "dusmīgs" Frauenb., Rothof;
3) "garšas ziņā stiprs" Auleja: p. rutks, sīpuols; "vidējs starp sūru un rūgtu" Kaltenbr.: pikti sīpuoli (kas liek asaruot); šuovakar pikta pirts (acis sāk sūrstēt). Subst. piktums: tautu dē̦la piktumiņu BW. 33125, 6 var.
Avots: EH II, 231
1): auch Dunika, Iw., OB., Rutzau, "dusmīgs" Frauenb., Rothof;
3) "garšas ziņā stiprs" Auleja: p. rutks, sīpuols; "vidējs starp sūru un rūgtu" Kaltenbr.: pikti sīpuoli (kas liek asaruot); šuovakar pikta pirts (acis sāk sūrstēt). Subst. piktums: tautu dē̦la piktumiņu BW. 33125, 6 var.
Avots: EH II, 231