saberzt
saber̂zt: vainadziņu iz (=uz) akmiņa sabe̦rzusi Tdz. 47411, 2. Refl. -tiês: cisas nesaberžas, - uz tām var gulēt ilgi Strasden.
Avots: EH II, 396
Avots: EH II, 396
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'saberzt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'saberzt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
saberzt
saber̂zt, saber̂zêt, tr., zerreiben, zerschlagen U.: viņš tevi smalkās druskas saberzīs Etn. III, 14. es tevi pīšļuos būtu saberzis LP. VII, 175. ragana sabe̦rzusi čūsku putekšļuos VII, 672. barība, kuŗu tās (= skudras) iepriekš saberž žuokļuos A. XX, 365. dzīve draudē tuo bez žē̦lastības saberzt un izšķaidīt MWM. X, 71. miesa kâ sabe̦rzta un sadauzīta A. XXI, 2. kaulus saberzēt, windelweich schlagen U. Refl. -tiês, sich zerreiben.
Avots: ME III, 592
Avots: ME III, 592
Šķirkļa skaidrojumā (5)
atsēdināt
atsêdinât,
2): vajaga saberzt nātri sulā un likt uz auguonu virsū, tad viņš atsēdina tuo auguonu Seyershof; ‡
4) upe atsēdina Segew., der Fluss bildet (ausserhalb seines Bettes) stagnierendes Wasser, lässt seine Fluten gegen die Strömung hin rückwärts kreisen oder drängt (anschwellend) das Wasser seines Nebenflusses an der Mündung zurück.
Avots: EH I, 164
2): vajaga saberzt nātri sulā un likt uz auguonu virsū, tad viņš atsēdina tuo auguonu Seyershof; ‡
4) upe atsēdina Segew., der Fluss bildet (ausserhalb seines Bettes) stagnierendes Wasser, lässt seine Fluten gegen die Strömung hin rückwärts kreisen oder drängt (anschwellend) das Wasser seines Nebenflusses an der Mündung zurück.
Avots: EH I, 164
izšķaidīt
izšķaidît, tr.,
1) auseinandersprengen, zerschmettern, in Stück schlagen:
raganas tas tūlīt izšķaida uz visām pusēm LP. I, 81. riteņi bijuši sapluosīti, gabali izšķaidīti Etn. III, 109. dzīve draudē tuo bez žē̦lastības saberzt un izšķaidīt Baltp.;
2) verschwenden, vergeuden, vertun:
mantu, naudu.
Avots: ME I, 810
1) auseinandersprengen, zerschmettern, in Stück schlagen:
raganas tas tūlīt izšķaida uz visām pusēm LP. I, 81. riteņi bijuši sapluosīti, gabali izšķaidīti Etn. III, 109. dzīve draudē tuo bez žē̦lastības saberzt un izšķaidīt Baltp.;
2) verschwenden, vergeuden, vertun:
mantu, naudu.
Avots: ME I, 810
sabrucināt
sabrucinât, tr.,
1) abstreifen
(von mehreren Objekten ausgesagt); "saplūkt" Grosdon: s. kļavu lapas Schwanb.;
2) abbrühen
Würzau: kas tavas iekšas sabrucinās? Seifert Chrest. II, 23; verbrühen: s. ruoku Vank., Birsgaln, Bewern;
3) zusammenstürzen
(intr.) machen: s. vē̦cu ē̦ku Lettin, Pernigel, Salisb., Walk; s. izkaltušus kuoka traukus, malkas grē̦du Schwanb., Vank.; s. (izjaukt) dzijas kamolu Mar., Allasch, Wolm.;
4) tüchtig reiben
(perf.): nuosalušuos vaigus sabrucināja ruokām Stenden; "saberzt">saberzt, sagrūstīt, sakrunkāt": s. jaunuo burtnīcu Laidsen;
5) mit dem
bruceklis schärfen (perf.): s. izkapti Wain.,Dunika,Stenden;
6) grob zermahlen
Salgaln: s. auzas sudmalās Bornsmünde, Rothof, N.-Rahden; zerreiben: s. sasalušu veļu Rothof; s. pulvēri Dunika; zerbrockeln: s. praulus Schibbenhof;
7) aufstreifen, aufstülpen:
s. svārku piedurknes Jürg., Odsen, Schwanb.;
8) s. tupeņus "iebērt tupeņus trauka, uzliet ūdeni un maisīt, lai tiem, citam ar citu beržuoties, nuoskaluotuos smiltis, un atluobītuos arī miza" Saul.;
9) am Kragen fassend (durch)schütteln:
es viņu labi sabrucināju Gold. - Refl. -tiês, sich verbrühen Birsgaln.
Avots: ME III, 598
1) abstreifen
(von mehreren Objekten ausgesagt); "saplūkt" Grosdon: s. kļavu lapas Schwanb.;
2) abbrühen
Würzau: kas tavas iekšas sabrucinās? Seifert Chrest. II, 23; verbrühen: s. ruoku Vank., Birsgaln, Bewern;
3) zusammenstürzen
(intr.) machen: s. vē̦cu ē̦ku Lettin, Pernigel, Salisb., Walk; s. izkaltušus kuoka traukus, malkas grē̦du Schwanb., Vank.; s. (izjaukt) dzijas kamolu Mar., Allasch, Wolm.;
4) tüchtig reiben
(perf.): nuosalušuos vaigus sabrucināja ruokām Stenden; "saberzt">saberzt, sagrūstīt, sakrunkāt": s. jaunuo burtnīcu Laidsen;
5) mit dem
bruceklis schärfen (perf.): s. izkapti Wain.,Dunika,Stenden;
6) grob zermahlen
Salgaln: s. auzas sudmalās Bornsmünde, Rothof, N.-Rahden; zerreiben: s. sasalušu veļu Rothof; s. pulvēri Dunika; zerbrockeln: s. praulus Schibbenhof;
7) aufstreifen, aufstülpen:
s. svārku piedurknes Jürg., Odsen, Schwanb.;
8) s. tupeņus "iebērt tupeņus trauka, uzliet ūdeni un maisīt, lai tiem, citam ar citu beržuoties, nuoskaluotuos smiltis, un atluobītuos arī miza" Saul.;
9) am Kragen fassend (durch)schütteln:
es viņu labi sabrucināju Gold. - Refl. -tiês, sich verbrühen Birsgaln.
Avots: ME III, 598
vikņīt
žokls
žuôkls Kaugershof, Kr., PS., (mit uô 2 ) Ruj., žuôkla 2 kaũls Dunika, žuôkļa kauls Plm., žuoklis Druw., Grünw., Vīt., žuôklis Adl., Bers., Bolwen, C., Fehsen, Golg., Grawendahl, Gr. - Buschh., Heidenfeld, Jürg., Kalz., Lennew., Lubn., Ludsen, Malup, Mar., Meselau, Nötk., Peb., Prl., Ramkau, Saikava, Schwanb., Setzen, Tirsen, (mit uô 2 ) Alschw., Dond., Frauenb., N. - Salis, Schibbenhof, Schnehpeln, Selg., Siuxt, žuokle Konv. 2 380, Spr., (mit uô ) Kl., Trik., Zvirgzdine, die Kinnlade (žuokls) St., U.: saberzt savuos žuokļuos Vēr. I, 1406, tev vēl tik divas žuokles Rainis Ant. u. Kl. 61. iedzelsies tev žuoklē Zalktis I, 95. žuokļu krampji Preip. 120. žuokli, Mandeln L., St. (uztūkuši žuokli, uztūkušas žuokles St.), Gaumen L., Kiefe(r)n der Fische L., St. Nach Būga LM. IV, 431 (s. auch Leskien Nom. 496) nebst žuokla I zu žâkle I (s. dies) mit einem Ablaut ā: ō. Vielleicht aber eher - wenn mit žuo- aus g̑i,łu,- - zur Wurzel von žaunas.
Avots: ME IV, 839
Avots: ME IV, 839