Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sadara' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sadara' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

sadara

‡ *sadara, = sadars: beņķa sadariņa BW. 35490.

Avots: EH XVI, 402

Šķirkļa skaidrojumā (3)

darksle

darksle AP., dārkslis Dond., ein Pergelscheit: skalkuokus sadara (saderglī) ar cirvi darkslēs AP. [Zur Wurzel der- "reissen" in nuodaras "Abfälle" u. a. (vgl. poln. dranki "Leuchtspäne")?].

Avots: ME I, 441

sadarīgs

sadarîgs Domopol, =saderîgs, verträglich; friedlich und einig mit andern lebend: viņi palika dzīvuot laimīgi un sadarīgi līdz pašai nāvei Dricē̦ni n. Pas. III, 299. Von *sadara "Eintracht" abgeleitet?

Avots: ME II, 607

sadarīt

sadarît, tr.,

1) machen, anfertigen, bereiten (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sadarīt de̦sas Ahs., Dond. sadarīt svîestu Wid., Ahs. sadarīt skalus Dond. kam nesadariet siena, cik zirgu barībai vajaga...? Kaln. Uozuolk. m. 107;

2) zusammenkernen:
sviesta picka, kas bļuodiņā sviestu daruot tiek ielikta sadarāmā krējumā Stenden;

3) (längere Zeit) machen, tun:
kuo lai viņš te visu mūžu sadara? V. Eglītis, kuo tad... Jānis sadara pa brīvuo laiku? Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 923. kuo lai sadara viens? ebenda S. 839. miegs nenāk, - kuo lai sadara? Niedra. kuo tad mājā vien sadarīs? Jaun. mežk. 180;

4) (die Tür zumachend) zerquetschen:
puika durvīs sadarījis pirkstu Dunika. Refl. -tiês,

1) in Streit geraten, sich verzanken:
ar tē̦vu tas bij sadarījies Alm. Kaislību varā 58. pie kungiem tā atpaķaļ neiešuot. vai e̦suot sadarījusies ar cienmāti? Alm.;

2) = apdirsties I: bē̦rns sadarījies Alksn.-Zund. - sadarîtiẽs 1 zur wurzet von dìrât?

Avots: ME II, 607, 608