turêt (li.
turẽti "halten [Lit. Mitt. V, 163];
haben", apr.
turīt "haben"), -u, -ẽju,1) halten: Sprw.
tur kā ar vēža nagiem RKr. VI, 983.
vērsi tur pie ragiem, vīru pie vārda Br. sak. v. 1395.
cieti turēt, festhalten U.
pie matiem turēt RKr. VIII, 59.
kūla aiz matiem turē̦dams BW. 6912, 1.
pavadu turē̦dams 1843.
turi... kumeliņu! 13307.
tur[i], eglīte, skujas savas! tu vairs citas nedabūsi 6604.
kaut tvert tuo un turēt man būtu ļauts! Asp. MWM. v. J. 1897, S. 248.
ja tik vien turē̦tu acis un prātu vaļā, tad izsargātuos nuo puosta Aps. III, 25.
klusi, melša, turi muti (halte den Mund, schweig)! BW. 8402, 4. Sprw.:
turi muti, dabasi pusi! RKr. VI, 500.
balsi turēt A. XX, 470,
(beim Singen) die Melodie abhalten: spējīgi kuorī līdzi dziedādami savu balsi par sevi vest un turēt A. XX, 471;
2) halten (fig.),
hegen U.:
turet cienā un guodā (in Ehren halten) Kundziņš Vecais Stenders 39.
vai tie visi guoda vīri, kas guodā turē̦ti? BW. 20678, 4.
turi klusu, bāleliņ, ja tev slikta līgaviņa! 22857.
sirdis cietumā turēt Kaudz. M. 63.
turu labi cietu sirdi pret svešuo māmuliņu RKr. VIII, 42.
turi gudru paduomiņ[u]! BW. 31606.
prātā od.
sirdī turēt, im Sinne halten, gedenken: mūžam turēšu jūs prātā Deglavs Vecais pilskungs 44.
pagājušus laikus prātā turēt Kaudz. M. 16.
naktī es jūs savā sirdī turu, auch des Nachts gedenke ich euer Blieden n. Mag. XIII, 13.
Uoliņš uz Kaspara ne˙maz tik slikta prāta netur (ist K. gar nicht so schlecht gesinnt) Kaudz. M. 44.
vē̦rā turēt, beachten, im Sinne behalten : es tuo ļaužu valuodiņu daudz vē̦rā neturēju BW. 8443.
vārdu, suolījumu turēt, das Wort, Versprechen halten: vārdu turēt LP. III, 76; Kaudz. M. 119; Apsk. v. J. 1903, S. 584.
kad saimniece vārdu un suolījumu neturuot RKr. VIII, 78.
kuo suoli, tuo turi! VI, 761.
guodu turēt, ehrbar sein, in Ehren leben: kāzās dziedāju neguoda dziesmas; pāriešu mājās, turēšu guodu BW. 950.
kam, meitiņa, daiļa augi, kad guodiņu neturēji? BW. piel.
2 6556, 2.
mīļi od.
mīļu turēt, lieb haben: turi Laimduotu tik mīļu kā māsu! Kurbads.
gailis vistu mīļi tur par visiem putniņiem BW. 2466.
mīļi mani māte tur par visām meitiņām 12733, 5.
draudzību turēt LP. VII,
Freundschaft halten, befreundet sein. dusmas turēt, bose sein, zürnen: tautu meita dusmas tur(a) BW. 314, 2.
es uz tevi dusmas turu RKr. XVI, 225.
meitas, dusmu neturiet! BW. 6445, 3.
(ie)naidu turēt, Feindschaft halten, in Feindschaft, Zwietracht leben: nāburdziņ, abi naidu turēsim BW. 445, 2.
dziesmas dēļ... ienaidiņa neturiet! 957 var.
brāļi tur(a) ienaidiņu 13738 var.
kaŗu turēt, im Kriegszustand sein: nāburdziņi, nu mēs kaŗu turēsam BW. 31151.
- viņi tur ģintis, sie gehören zur (selben) Familie Gr.-Buschh.
- viņš turējis labas mites (hat mit gutem Erfolg Tauschhandel getrieben, getauscht) Janš. Bandavā I, 391.
- dēliņš, kas tur tē̦va nuovadiņus, tē̦va bē̦rus kumeliņus BW. 20863.
pruotuošam, mākuošam, tam turēt tē̦va zemi 3815.
nu ies māsiņa savu namu turēt 17847.
turi sava nama guodu! 19525. Sprw.:
tur turi mājas, kur labi klājas! Br. sak. v. 685.
kâ lai bē̦rnu tur un glabā? Kaudz. M. 8.
vērsis bijis stiprs: ilgi turē̦ts (gepflegt, gefüttert) LP. VI, 434.
turams luopiņš, ein Haustier, das gut frisst und sich schnell mästet Bauske.
turamuos (die zu haltenden, zu pflegenden) putnus atškīra LP. VII, 579;
3) abhalten, einhalten, feiern: precinieks turēja derības runu (hielt die Verlobungsrede) BW. III, l, S. 76.
sarunu turēt Kaudz. M. 62,
sich unterhalten. katru svētdienas rītu pātarus tur (hält man eine Andacht) JK.
dievvārdus turēt Neik. 36.
baznīcu turēt (Gottesdienst abhalten) Janš. Nīca 16.
turēt baznīcdienas Jaun. mežk. 132,
zum Abendmahl gehn. skuola nav tikusi turē̦ta (der Unterricht ist nicht abgehalten worden) A. Melnalksnis Mazsalaca 22.
vakariņas turēt A. v. J. 1897; S. 136; MWM. VIII, 623,
die Abendmahlzeit einhalten. maltīti turēt LP. III, 68.
kāzas turēt VI, 319.
(Jānītis) Bē̦rzuonē tirgu tur(a) (hält Jahrmarkt ab) BW. 32942, 4.
(Jāņu) kalniņš ir dabūjis savu nuosaukumu nuo tā, ka katru gadu tur Jāņi tu-rē̦ti (gefeiert worden) Pas. I, 303 (aus Lems.).
kur turēsim Jāņa dienu? BW. 33144 (ähnlich: 32358).
še ē̦dam, še dzeŗam, še turam labas dienas 28482.
mana jauna līgaviņa vēl turēja meitu dienas (Var.:
dze̦n meitiņas ieradumu) 27175, 1.
citādi gan nebatu turējuši tādu ceļu Janš. Mežv. ļ. II, 66;
4) (für etwas) halten; meinen U.: Sprw.
kas kazu par luopu tur(a), kas žīdu par cilvē̦ku! Br. sak. v. 511.
neturi kungu par brāli, nedz vilku par aitu! 45. turēt par muļķi Dīcm. pas. v. I, 50.
sieva šuo par ne˙kuo neturējuse LP. V, 205 (ähnlich: 378).
braucēji turēja uozuolu par svē̦tu VII, 338.
ne˙viens viņu par citu nedz turēja, nedz va-rēja turēt Kaudz. M. 205.
kreisās ruokas de̦vumiņu, tuo par pilnu neturēju BW. 15467.
svaini turu uzticamu (Var.:
šķitu svaini gudru vīru) 15713, 1 var.
svainīt[i] turu guoda vīru, svainīt[i]s liels palšenieks 26206, 6.
cik dārgi tu turi tavu teļu? wieviel willst du für dein Kalb? Kav.
es turu, ka tā valuoda ir nieku valuoda, ich halte das Gerede für nichtig U.;
5) haben U.,
besitzen (nur mundartlich!): duodat alus, ja turat, ja nevaid, at-sakāt! BW. 19582.
turu vienu bāleleņu 3446, 1.
turu labu kumeliņu 29859.
jauna gāju tautiņās druošu sirdi turē̦dama 22073.
sliktu rīku turē̦dams 35462.
dieviņam vēlējuos maz varītes turē̦dams 30712.
ne turu es, ich habe keines Manz. 10 Gespr.
es ceļu, ciek spē̦ku turē̦dams, soviel ich Macht habe ebenda. viņš turēja skaistu sievu Gr.-Buschh.
viņš tur daudz zemes Warkl.
svabadu laiku turē̦dams Janš. Bandavā I, 57.
es, cik pie savas nabadzības turē̦dama, duošu 62.
vaļu turē̦dams Mežv. ļ. II, 10.
vecītis lūdza dāvanas, bet meitiņa ni˙kā neturēja Pas. IV, 367 (infl.). Sprw.:
maz tur, maz bē̦dā Birk. Sakāmv. 129 (infl.).
katrs puisis tur ausi (hat musikalisches Gehor) A. XX, 471.
cik kas tur, soviel jeder vermag A. v. J. 1896, S. 163.
bajāru daudz turuošu (wohlhabend) BW. 31221;
6) aushalten: gribu redzēt; kuo tu vari turēt malšanā Janš. Mežv. ļ. II, 86. Refl.
-tiês,1) für sich halten, besitzen: vecis ... Lurējās ... burtskuoku dienu skaitīšanai Janš. Mežv. ļ. I, 224.
kas turas "kam ir" Fürecker n. A. v. J. 1899, S. 337;
2) einander halten; (fig.)
zusammenhalten: Jē̦kabs ar Ruti turas un agrāk vai vē̦lāk precēsies Janš. Bandavā II, 216,
lai... bē̦rni pre̦cas, kad . . . tâ patīkas un turas Precību viesulis 37;
3) sich halten U. (eig. und . fig.);
sich festhalten; sich verteidigen: Sprw.
turas kâ kaķis uz le̦dus JK. II, 213; Etn: II, 62.
kur tie zedeņi turēsies, kad stabi neturējās! Br. sak. v. 1495.
pieķeries pie akmeņu staba un turies! LP. IV, 100.
pie . . . bāleliņa kā pie tē̦va turējuos BW. 3403.
turas darba tautu dē̦ls priežu stalli būvē̦dams 16487, 1.
ve̦cās skrandas tik tik vēl uz miesām turējušās LP. IV, 192.
pats tik turies gruožā (halte dich im Zaum) Plüd. Rakstn. II, 360.
turas cieši pie līguma LP. V, 190,
viņa . . . pie sava apņē̦muma . . . cieti turas Etn. III, 16.
pie šādām duomām turuoties JR. IV, 2.
turēties duomās, ka . . . RKr. IX, 116. Sprw.:
turies, kamē̦r bē̦rni paaug (dē̦li uzaugs! JK. II, 12I)! Br. sak. v. 11I.
pa vardes pē̦dām turē̦damies steidzas mājās LP. V, 322.
naudas visiem turas (ist genügend da, wird nicht alle) Alm. Kaislību varā 136.
lai ē̦kas nuoplīsušas..., bet viņš tik turas naudā (gibt sein Geld nicht aus) Dok. A.
pretī turēties, Widerstand leisten U.:
mutes bajāri, kas mācēja pretī turēties BW. III, 1, S. 94.
turies māte, neduod meitu! BW. 15079.
turies cieti, māmuliņa, ... neduod sava auklējuma! 13684.
turies (verteidige dich) . . . ar uguņa pagalīti! 14851.
ubaģe turējās, ka viņai bijuse tiesība ņemt Janš. Bandavā I, 155.
"ne˙kas", turējās Celmene MWM. XI, 169;
"cīkstēties, spē̦kuoties" Grobin;
4) sich aufhalten: ej nu mājies un turies precnieku starpā! Dünsb. Od. 2, 22;
5) anhalten (intr.):
laiks visu dienu turējās jauks A. v. J. 1899, S. 123.
kāds nākamās dienās turēsies laiks Saul. III, 98;
6) sich verhalten, sich aufführen U.:
pa guodam turēties, sich anstāndig verhalten U.
mēs bijām ciema meitas, kā māsiņas turamies: cik dižs rieksta kuoduoliņš, tuomē̦r pušu dalījām BW. 6515.
druoši sevi turējuos: ... skaldīt skaldu valuodiņu 6636.
labi sevi turējuos: neturēju me̦lna galda 6871.
es raže̦ni turējuos: skaidri slauku brāļa namu 9977,
mazs Kabiles nuovadiņš, bet ražani turējās: sunītim ze̦lta kruonis . . . 32340;
7) sich mit jem. (acc.)
als (heimlich) verlobt betrachten: viņš turuoties... Mari, e̦suot jau tikpat kâ saderināti Janš. Bandavā I, 365.
viņa... klusībā tevi turējās, cerējās II 131. - Subst.
turēšana,1) das Halten;2) das Haben; turêšanās, das Sichhalten; turẽjums, das einmalige, vollendete Halten: par tuo kāpšļu turējumu RKr. V1II, 5;
turê̦tājs, wer hält (eig. und fig.):
viņš nav vietas turē̦tājs, er kann sich an keiner Stelle halten U.
meita nebūs vietas turē̦tāja BW. 21943.
viņš nav tās vietas turē̦tājs, er ist der Stellung nicht gewachsen U.
viņš nav vēl vietas turē̦tājs, er steht noch nicht auf eignen Füssen Seew. n. U.
zirgu turē̦tājs BW. III, 1, S. 18.
kāzu turē̦tājs LP. VII, 152.
Zu tver̂t, s. Meringer IF. XVIII, 226.Avots: ME IV,
269,
270,
271