sagumt AP., intr., auch refl.
-tiês, sich (zusammen)biegen Wid.,
sich senken, sich beugen, sich bücken, sinken : kārklu luoki sagumst N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411.
tas neluocījās un nesaguma Blaum.
viņa salīka un saguma pa˙visam Zalktis I, 21.
viņa ar visu augumu saguma uz priekšu Duornas III, 1178.
viņas augums saguma pie Juŗa krūtīm A. v. J. 1898, S.277.
reizēm diriģents saguma pa˙visam maziņš Upītis Sieviete 47.
tas veikli saguma pie zemes; un šāviens pārgāja pāri Latv.
viņa pamazām sagumuse gultā Upītis Nemiers 69.
viņa saguma dre̦bē̦dama uz krē̦sla Austr.
Šveņķis sagumās atkal pār savu... cepeti Duomas I, 4.
Avots: ME III,
632,
633