Paplašinātā meklēšana

sakasît,

1): s. sìenu Heidenfeld, Ramkau, Wolm. kad labībai rindas sakasītas AP.; ‡

3) zerkratzen
Dunika u. a.: s. ādu līdz asinīm.

Avots: EH XVI, 416

sakasît, tr.,

1) zusammenkratzen, zusammenschaben; (Heu) zusammenharken:
daiļa pļava, kad nuopļauta, vēl daiļāka sakasīta (Var.: sagrābta, nuogrābta) BW. 28644, 1;

2) (Kartoffeln in die Erde) vergraben
Spr. Refl. -tiês,

1) sich zerkratzen:
bē̦rns sakasījies līdz asinīm;

2) zur Genüge kratzen, harken:
vai nu nebūsi reiz sakasījies? Ruj.;

3) sich verzanken
Ruj.;

4) "sich zu kratzen anfangen":
viņš sakasījās Bauske;

5) beim Harken sich überanstrengen, zuviel harken:
viņš par daudz siena sakasījies C

Avots: ME II, 646

duõmât;

1): tādas pumpas; ka jāduomā, sehr grosse Auswtichse
Sonnaxt;

5): d., ka (es scheint, dass)
putna spārni būtu Sonnaxt. Refl. -tiês,

1): šī duomājas nez cik liela e̦sam AP. šie duomājušies pļavu vēl šuovakar sakasīt Heidenfeld; ‡

2) beabsichtigen
Kaltenbr.: es vis duomājuos tur aiziet.

Avots: EH I, 350

I gre̦m̃zda [Kand.], gremzde, [grè̦mzdi PS., Trik.], gre̦m̃zdi [Līn., Ruj.], K.,

1) = gre̦bzdas, der Splint : bērniņ, tavu trakumiņu, nuo celmiņa gre̦mzdu gaida BW. 3033. [gre̦mzdu laiks, die Zeit des reichlichen Baumsaftes
Bielenstein Holzb. 342 u. 575.] jūs jau dzīvuojat kâpa gre̦mzdiem JR. IV, 85, herrlich und im Freuden ;

2) die Schale, das Abschabsel :
nuoplukumus apsien ar kartupeļu gre̦mzdiem Etn. IV, 106 aus Selb. uz auguoņiem liek burkānu gre̦mzdus un sakasītas ievu mizas ibid. ; kāļa gre̦mzdi Siuxt, Wain.;

3) Angebranntes :
gre̦m̃zdas Katzd., gre̦mzdas Grünh., gre̦m̃zdi Nigr., = piede̦gumi, piem. biezputras katlā ;

4) gre̦m̂zdas ² , Überbleibsel von geschmolzenem Fett
Neuermühlen.] zu gremzt "nagen", li. grémždu "schabe laut".

Kļūdu labojums:
Konv. ¹ = Konv. ¹ 570

Avots: ME I, 649

kasenis,

1) "weise Butter";
šuo sviestu ē̦duot dažiem ir ieraža tuo kasīt (ne vis atgriezt) un tādu sakasītu uz maizi likt Lasd.;

2) der aus dem Rest des Teiges gebrackene Kuchen
A. XVII, 186.

Avots: ME II, 168

pluzganas, Schuppen, Schelfer Konv. ¹ 322, Brasche: pluzganas laist, sich fäseln Brasche. sakasītas lupatā pluzganiņās (Charpie) Etn. II; 147. Vgl, plauskas.

Avots: ME III, 360

‡ sadzanât (mit hochle. an aus e̦n?) Ramkau, (Heu) dichter zusammenharken, -raffen, -schieben: kad pļavā ir bijuse maza zâle un tādēļ plāns siens, tad tuo sadzanā (sakasa) biezāku (un sakasītuo izārda).

Avots: EH XVI, 406

sagrebt,

1) = sagre̦mzduot Gr.Buschhof: s. (--sakasīt) burkānu, rāceni Dunika;

2) ausschrapen
(von vielen Objekten): s. daudz kaŗuošu Ar.;

3) eine gewisse Zeit hin durch
grebt: s. visu dienu.

Avots: ME II, 629

sagre̦mzduôt Odsen, Golg., Sessw. (mit è̦m ^2), Roop, Aliendorf, Drobbusch, sagre̦m̃zdât Neuhausen, zerschaben, zerraspeln Vank., Ailasch, Welonen, Ruj., Ermes, Kokn., Tirsen, (mit e̦m̂ ²⁾ Schibbenhof, (mit e̦m̃) Schujen, Smilten, Roop, Salisb. u. a., (mit è̦m ²⁾ Mar., Schwanb.: Lāčadē̦ls rāceni ar zuobe̦nu sagre̦mzduoja Pas. II, 293. "sakasīt": sagre̦mzduot mizas, kuokus Kalleten. Refl. -tiês, eine (im Frühjahr) leicht abzulösende Rinde bekommen: vai tad kārkli jau sagre̦mzdoujušies, ka tu jau taisi svilpi? Vank.

Avots: ME II, 629

sakasas: auch Ramkau; kad labībai rindas sakasītas, tad s. sabāž gubiņā iekšā AP.

Avots: EH XVI, 416