sakaust
sakaûst 2 , zusammenscharren, -graben; vieles (heraus)scharren: s. daudz rācenu, daudz zemes Dond., Wandsen.
Avots: ME II, 647
Avots: ME II, 647
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sakaust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sakaust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
sakaustīt
sakaûstît,
1): spraislus ai vadžiem vai naglām s. ("sakalt, sasist"), lai nekust Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 416
1): spraislus ai vadžiem vai naglām s. ("sakalt, sasist"), lai nekust Zvirgzdine.
Avots: EH XVI, 416
sakaustīt
sakaûstît, tr., freqn.,
1) wiederholt schlagend, hämmernd ausbessern:
sakaustīt grābekli Lös., den Stiel und die Zinken der Harke fester einschlagen. tur ir saplīsuse buca; sakaustīt (imperativisch gebr.) bucu! Pas. III, 236 (aus Bikava);
2) (Pferde) beschlagen
(perfektiv) Spr.;
3) verhauen, durchprüge1n, Rippenstösse geben
Spr.
Avots: ME II, 647
1) wiederholt schlagend, hämmernd ausbessern:
sakaustīt grābekli Lös., den Stiel und die Zinken der Harke fester einschlagen. tur ir saplīsuse buca; sakaustīt (imperativisch gebr.) bucu! Pas. III, 236 (aus Bikava);
2) (Pferde) beschlagen
(perfektiv) Spr.;
3) verhauen, durchprüge1n, Rippenstösse geben
Spr.
Avots: ME II, 647