Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sakurt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sakurt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

sakurt

sakur̃t, freqn. sakur̃stît, tr.,

1) (Feuer) anmachen, anfachen, anheizen:
sakur Jāņu uguntiņu! BW. 32899. iešķīlis uguni, sakūris LP. V, 97, uguntiņu sakurstīt BW. 9092. ar sakurstītiem uguns sārtiem Klaust. 14. - Oktāvijas nuopūtas sakurs liesmas Cēzarā Rainis;

2) tüchtig heizen
(perfektiv): sakur (Var.: kurin[i]) siltu istabiņu! BW. 18536, 4;

3) anstacheln, anfeuern,
(zu etw.) aufmuntern: kas tad jūs tâ ir sakurstījis pret mani? Alm. Anglija tuo (= kaŗu) ir sakūruse A. XX, 130. - sakurt dusmas Spr., Zorn entfachen, erzürnen. Refl. -tiês, (für sich Feuer) anmachen, anfachen, anheizen: es guntiņu sakūruos nuo deviņi žagariņi BW. 18173. sakūries uguni Upīte Medn. laiki.

Avots: ME II, 659

sakurtēt

sakurtêt, intr., auswachsen, holzig, schwammig werden (perfektiv); ganzmorsch werden: prauls ilgi stāvuot sakur̂tējis 2 Dunika.

Avots: ME II, 659, 660

Šķirkļa skaidrojumā (2)

sakurināt

sakurinât, tr., freqn.,

1) tüchtig (ein)heizen:
dē̦ls sakurina uguni LP. VII, 99. tu jau esi sev sakurinājis diezgan karstu pirti Alm. Kaislību varā 47, M. sakurināja tādus dūmus A. XXl, 699. - dūšu sakurināt Celm., sich einen Strich anlegen;

2) (zu etw.) aufmuntern, aufwiegeln:
es uzstājuos, un tâ˙pat tie divi ar ī, kuŗus jau ejuot labi sakurināju Kaudz. M. 91. Refl. -tiês, = sakurties: gani mē̦dz ganuos sakurināties uguni.

Avots: ME II, 659