Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'salauzīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'salauzīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
salauzīt
salaûzît, tr., freqn., (wiederholt) mehrfach (zer)brechen Wid.: salauzīju brālītim zuobentiņu BW. 15476. salauzīju gredzentiņu Biel. 1165. visi kauli kâ salauzīti SDP. I, 81. kumeļš gulējis pasilē samurīts, salauzīts LP. VI, 327. tu čigānu salauzīji liela ceļa maliņā BW. 35181, tava... ruoka... ienaidniekus salauzījuse II Mos. 15, 6. Refl. -tiês, mehrfach zerbrechen (intr.).
Avots: ME II, 667
Avots: ME II, 667
Šķirkļa skaidrojumā (8)
izklāpot
izklāpuôt, izklàpât 2 Bers., undicht werden (vom Getreide) Druw. n. Etn. II, 130: [slikta, re̦ta labība, sevišķi auzas rudenī pie saknes pārgumst vai nuolūst un salms ar skaru nuokrīt uz zemes, - izklāpā, pie kam daži stiebri paliek arī stāvuot, kamē̦r "veldzē" visus stiebrus sagāž uz vienu pusi Bers.; izklāpāt Odensee "sasist (labība) veldrē un salauzīt"; vgl. izklēpēt].
Avots: ME I, 752
Avots: ME I, 752
jeb
jeb,
1) oder
(explikative Konj.) - ein Wort mit einem anderen erläuterndoder einen Satz durch einen folgenden erklärend: bībele jeb svē̦ti raksti, die Bibel oder die heilige Schrift; jauņuve jeb ve̦de̦kla, die Schnur oder Schwiegertochter. trešajam, kâ likās, nebij ne˙kā kuo teikt, jeb viņš tuo var˙būt negribēja, vai nedrīkstēja Sil.;
2) disjunktiv zur Verknüpfung zweier - besonders länger - Fragen, wo die disjunktive Konjunktion vai schon als Fragepartikel in Anspruch genommen ist: vai tu tas pats, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt? vai ar varu pret gribu viņš paņēma kuģi tev me̦lnuo, jeb vai devi tuo labprāt, kad pieglaudās vārdiem viņš tev? In der zweiten Frage kann die Fragepartikel vai wegfallen:
kādi lasīti Itakas vīri tam līdz? Jeb (= jeb vai) nuogaidīt LP. III, 76. es nezinu, vai spēju atduot, jeb ne VII, 1150. Oft werden - besonders kürzere - disjunktive Sätze asyndetisch aneinandergereiht - ohne jeb: es nezinu vai iet, vai palikt. tev tas jādara, vai gribi, vai negribi. Zuweilen wird jeb statt vai in disjunktiver Funktion auch in Behauptungssätzen gebraucht: burvja salauzīta labība jeb (st. vai) citas apburtas lietas jāieliek rumbā RKr. VI, 76;
3) widrigenfalls, sonst:
Sprw. plēsi, jeb tevi plēsīs. tūliņ uz karstām pē̦dām atdzīvināsi viņus, jeb mans zuobins runās bargumā LP. IV, 140.
4)
a) (in Ober - und N. - Bartau) wenn nur,
b) wenn doch, dass doch,
c) wenn auch:
a) ne vainiņas nebē̦dātu, jeb tārpe̦ni vainuotāji BW. 8720, 5. ne ce̦pures nebē̦dātu, jeb man pate metējiņa pa manam prātiņam Ltd. 899. dievs neliks savu laivu grimt, glābs tuo, jeb [sei ens auch nur]
vārdu sakuot;
b) es vē̦lē̦tu dē̦lu mātei, jeb tai lini neauguši! Ltd. 871. es būtu tautas izbē̦gusi, jeb vizuļi neskanējuši 870;
c) ar tautieti līdza ietu, jeb tas gājis Vāczemē 921. [jeb (= jebšu) pie mums Vāczemē ir grē̦ku daudz Und Ps. 59. Vgl. Le. Gr. § 586 und 589.]
Avots: ME II, 108
1) oder
(explikative Konj.) - ein Wort mit einem anderen erläuterndoder einen Satz durch einen folgenden erklärend: bībele jeb svē̦ti raksti, die Bibel oder die heilige Schrift; jauņuve jeb ve̦de̦kla, die Schnur oder Schwiegertochter. trešajam, kâ likās, nebij ne˙kā kuo teikt, jeb viņš tuo var˙būt negribēja, vai nedrīkstēja Sil.;
2) disjunktiv zur Verknüpfung zweier - besonders länger - Fragen, wo die disjunktive Konjunktion vai schon als Fragepartikel in Anspruch genommen ist: vai tu tas pats, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt? vai ar varu pret gribu viņš paņēma kuģi tev me̦lnuo, jeb vai devi tuo labprāt, kad pieglaudās vārdiem viņš tev? In der zweiten Frage kann die Fragepartikel vai wegfallen:
kādi lasīti Itakas vīri tam līdz? Jeb (= jeb vai) nuogaidīt LP. III, 76. es nezinu, vai spēju atduot, jeb ne VII, 1150. Oft werden - besonders kürzere - disjunktive Sätze asyndetisch aneinandergereiht - ohne jeb: es nezinu vai iet, vai palikt. tev tas jādara, vai gribi, vai negribi. Zuweilen wird jeb statt vai in disjunktiver Funktion auch in Behauptungssätzen gebraucht: burvja salauzīta labība jeb (st. vai) citas apburtas lietas jāieliek rumbā RKr. VI, 76;
3) widrigenfalls, sonst:
Sprw. plēsi, jeb tevi plēsīs. tūliņ uz karstām pē̦dām atdzīvināsi viņus, jeb mans zuobins runās bargumā LP. IV, 140.
4)
a) (in Ober - und N. - Bartau) wenn nur,
b) wenn doch, dass doch,
c) wenn auch:
a) ne vainiņas nebē̦dātu, jeb tārpe̦ni vainuotāji BW. 8720, 5. ne ce̦pures nebē̦dātu, jeb man pate metējiņa pa manam prātiņam Ltd. 899. dievs neliks savu laivu grimt, glābs tuo, jeb [sei ens auch nur]
vārdu sakuot;
b) es vē̦lē̦tu dē̦lu mātei, jeb tai lini neauguši! Ltd. 871. es būtu tautas izbē̦gusi, jeb vizuļi neskanējuši 870;
c) ar tautieti līdza ietu, jeb tas gājis Vāczemē 921. [jeb (= jebšu) pie mums Vāczemē ir grē̦ku daudz Und Ps. 59. Vgl. Le. Gr. § 586 und 589.]
Avots: ME II, 108
krustinis
krustinis, in der Verbindung mit krust(u), kreuz und quer: visi mani ruožu kuoki krust[u] krustinis salauzīti BW. 6502. krust[u] krustinis ruozes zied 6621.
Avots: ME II, 289
Avots: ME II, 289
salumdīt
‡ salùmdît 2 Auleja "spaiduot saluocīt, salauzīt: saspaidīt": (paisīklām paisuot) s. linus. Wohl aus ostli. sulúmdyti < sulámdyti.
Avots: EH XVI, 427
Avots: EH XVI, 427
samurīt
samurît, tr., zerknautschen, zerquetschen, stark quälen (perfektiv): kumeļš gulējis pasilē samurīts, salauzīts LP. VI, 327. Refl. -tiês, sich eine gewisse Zeit hindurch abplagen: samurījuos ilgi pie sīkiem mājas darbiem, bet daudz ne˙kā nepadarīju Dond.
Avots: ME II, 690
Avots: ME II, 690
sapinkuļot
sapinkuļuôt, tr.,
1) verwühlen, verpinkern
N. - Peb., (mit iñ ) Neuhausen, Sessau: sapinkuļuoti mati A. Upītis J. 1. 33;
2) "schlecht ausbacken"
(mit iñ ) Wain.; zusammenrollen zu Klümpchen Walk, Koddiack, Ruj., Ermes, (mit iñ) Allendorf, Planhof, Serbigal: maizi sapinkuļuot Tē̦va draugi 253; in Schwitten sei sapinkuļuota maize, Brot mit drin gebliebenen Mehlklümpchen; in Nötk. "nelieluos pinkuļuos salauzīta maize". Refl. -tiês, sich verwühlen, verpinkern Vank.
Avots: ME II, 699
1) verwühlen, verpinkern
N. - Peb., (mit iñ ) Neuhausen, Sessau: sapinkuļuoti mati A. Upītis J. 1. 33;
2) "schlecht ausbacken"
(mit iñ ) Wain.; zusammenrollen zu Klümpchen Walk, Koddiack, Ruj., Ermes, (mit iñ) Allendorf, Planhof, Serbigal: maizi sapinkuļuot Tē̦va draugi 253; in Schwitten sei sapinkuļuota maize, Brot mit drin gebliebenen Mehlklümpchen; in Nötk. "nelieluos pinkuļuos salauzīta maize". Refl. -tiês, sich verwühlen, verpinkern Vank.
Avots: ME II, 699