Paplašinātā meklēšana

àizsal̂dêt, ‡

3) zufrieren lassen:
a. āliņgi. ‡ Refl. -tiês, sich erkälten Wessen.

Avots: EH I, 47

àizsal̂dêt,

1) erkalten, erstarren machen:
Luda dzīvais skatiens it kā aizsaldēja viņas balsi MWM. VIII, 832;

2) durch Erkältung das Zurückschlagen oder Erstarken einer Krankheit bewirken:
masalas aizsaldēt C., Grünh. u. a.

Avots: ME I, 48

apsal̂dêt, tr., etw. ein wenig abfrieren lassen: meita apsaldējuse kājas, ausis. Refl. -tiês, ein wenig sich erkälten: viņš bij apsaldējies un dabūjis iesnu Vēr. II, 26. apsaldējumi, leichte Frostbeulen.

Avots: ME I, 117

atsal̂dêt, atsal̂dinât, wieder kalt werden lassen, sich abfrieren: viņš atsaldējis ausis.

Avots: ME I, 187

dasaldêt Drsth., anfrieren lassen.]

Avots: ME I, 442

ìesal̂dêt, tr., frieren, einfrieren lassen: zivis mākslīgi iesaldē̦tas uz vairāk dienām MWM. VI, 317.

Avots: ME II, 61

izsal̂dêt, tr., er -, ausfrieren lassen: pīlādzes savāc un iesaldē̦tas ziemā ē̦d Konv. ² 3174. kāpēc krāsns nav kurināta; vai gribat mūs izsaldēt?

Avots: ME I, 794

nùosal̂dêt, nùosal̂dinât, fakt., abfrieren lassen, totfrieren lassen: vīri bij nuosaldējuši ausis A. XX, 219. nuosaldinaja sev kājas MWM. VIII, 384. brālīt[i]s manu līgaviņu pārve̦zdams nuosaldēja BW. 18834. Refl. -tiês, erfrieren, totfrieren.

Avots: ME II, 843

‡ pãrsal̂dêt, befrieren machen, mit einer Eisdecke überziehen: pirmais pliksalis bija pārsaldējis dīķus Apsk. 1903, S. 31. Refl. -tiês (s. ME. III, 173): tu tīšā prātā pārsaldējies Upītis Pirmā nakts 77.

Avots: EH II, 209

pãrsal̂dêtiês, sich zu sehr erkälten: pārsaldēšanās ir cē̦luonis dažādām slimībām Kronw.

Avots: ME III, 173

pasal̂dêt, tr., eine Zeitlang frieren lassen: aukstais vējš bij mani krietni pasaldējis Austr.

Avots: ME III, 94

pìesal̂dêt, tr.,

1) anfrieren machen, lassen:
kâ piesaldē̦ts nu glumais kungs apstulbis stāvēja Kundz.;

2) ankleben, anbringen:
aizdedzināja sveci un piesaldēja tuo pie galda A. v. J. 1893, S. 422.

Avots: ME III, 287

sal̂dêt Prl., Wolm., fakt. zu sal̂t, tr., frieren lassen U.; gefrieren lassen: saldēt kumeliņu Biel. 747. ilgi saldēja mūs[u] māsu laukā BW. 18809. vējš saldē viņam muguru MWM. VI, 644. ass, saldējuošs rīta vējš A. XX, 943. Refl. -tiês, sich erkälten U. (imperfektiv): vai man bija tevis dēļ tik ilgi saldēties? BW. 16884. - Subst. saldēšana, das (Ge)frierenlassen; sal̂dêšanâs, das Sicherkälten; sal̂dẽjums,

1) das einmalige, vollendete (Ge)frierenlassen:
maksājiet... manu ruoku saldējumu! BW. 25679;

2) Gefrorenes:
aveņu, zemeņu saldējums; sal̂dē̦tãjs, wer (ge)frieren lässt; der Frost, das Frösteln: man it kâ saldē̦tājs caur visiem kauliem skrej Rainis.

Avots: ME III, 668, 669

sal̂dê̦tava*, eine Kühlvorrichtung: nuolikt gaļu saldē̦tavā B. Vēstn.

Avots: ME III, 669

sasal̂dêt, ‡

2) = sarecinât AP.

Avots: EH II, 445

sasal̂dêt, tr., erkälten; gefrieren machen. Refl. -tiês, sich erkälten: māsiņa ņuo dīķa nākuot sasaldējusēs Pasaules lāpītājs 15.

Avots: ME III, 726

uzsal̂dêt, gefrierend entstehen machen auf: u. uz sliduotavas le̦du.

Avots: ME IV, 375

‡ ìeaũkstêt(iês), durchfrieren ("iesaldēties laukā") Frauenb.: dabūju šuodien tirgū stāvuot labi ieaukstēt.

Avots: EH I, 502

‡ ìeaũkstêt(iês), durchfrieren ("iesaldēties laukā") Frauenb.: dabūju šuodien tirgū stāvuot labi ieaukstēt.

Avots: EH I, 502

izvẽjuôt, ‡

3) blasend abkühlen
(izpūst, izsaldēt) Bērzgale: vējš izvējuojis ustabu.

Avots: EH I, 495

metenis,

1) auch metenĩca Bers., Schwanb., metiêns, gew. der Plur. meteņi, n. U. auch metiņi und metieņi [sic!], Fastnacht [vgl. miesmieši]. meteņa dienā (vakarā) Laima me̦tuot savas dāvanas, nuo kam tad arī cēlies vārds metenis. - metenī (gew. meteņuos) maize un gaļa jāliek istabā zemē, tad suns jāve̦d pāri. ja suns ņe̦m maizi pa˙priekš, tad labs gads, bet ja gaļu, tad bada gads Etn. II, 35. vastlāvju (jeb meteņu) vakarā vajaguot labi iztrakuoties... puiši, meitas, vīri un sievas apģērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst, un tad iet vai pašu vai ciemiņu istabā iekšā un taisa dažādus juokus un niķus II, 25; LP. VII, 296. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga. metiens suola aukstas dienas, suola visu sasaldēt Mag. XX, 3, 9. meteņuos jeb vastlāvjuos mājas mātes jau agri nuo rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas... bē̦rniem iede̦vuši maisu un saukuši, lai nākuot uz riju meteņa dzīt... nu metēja dzinējs lējis nuo augšas maisa turē̦tājiem ūdeni virsū Etn. IV, 28;

2) ein altes, schlechtes Pferd
Friedrichswald;

3) ein Netz
Lub.

Avots: ME II, 607