Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'saldēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'saldēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
aizsaldēt
àizsal̂dêt,
1) erkalten, erstarren machen:
Luda dzīvais skatiens it kā aizsaldēja viņas balsi MWM. VIII, 832;
2) durch Erkältung das Zurückschlagen oder Erstarken einer Krankheit bewirken:
masalas aizsaldēt C., Grünh. u. a.
Avots: ME I, 48
1) erkalten, erstarren machen:
Luda dzīvais skatiens it kā aizsaldēja viņas balsi MWM. VIII, 832;
2) durch Erkältung das Zurückschlagen oder Erstarken einer Krankheit bewirken:
masalas aizsaldēt C., Grünh. u. a.
Avots: ME I, 48
apsaldēt
apsal̂dêt, tr., etw. ein wenig abfrieren lassen: meita apsaldējuse kājas, ausis. Refl. -tiês, ein wenig sich erkälten: viņš bij apsaldējies un dabūjis iesnu Vēr. II, 26. apsaldējumi, leichte Frostbeulen.
Avots: ME I, 117
Avots: ME I, 117
atsaldēt
atsal̂dêt, atsal̂dinât, wieder kalt werden lassen, sich abfrieren: viņš atsaldējis ausis.
Avots: ME I, 187
Avots: ME I, 187
dasaldēt
iesaldēt
ìesal̂dêt, tr., frieren, einfrieren lassen: zivis mākslīgi iesaldē̦tas uz vairāk dienām MWM. VI, 317.
Avots: ME II, 61
Avots: ME II, 61
izsaldēt
izsal̂dêt, tr., er -, ausfrieren lassen: pīlādzes savāc un iesaldē̦tas ziemā ē̦d Konv. 2 3174. kāpēc krāsns nav kurināta; vai gribat mūs izsaldēt?
Avots: ME I, 794
Avots: ME I, 794
nosaldēt
nùosal̂dêt, nùosal̂dinât, fakt., abfrieren lassen, totfrieren lassen: vīri bij nuosaldējuši ausis A. XX, 219. nuosaldinaja sev kājas MWM. VIII, 384. brālīt[i]s manu līgaviņu pārve̦zdams nuosaldēja BW. 18834. Refl. -tiês, erfrieren, totfrieren.
Avots: ME II, 843
Avots: ME II, 843
pārsaldēt
‡ pãrsal̂dêt, befrieren machen, mit einer Eisdecke überziehen: pirmais pliksalis bija pārsaldējis dīķus Apsk. 1903, S. 31. Refl. -tiês (s. ME. III, 173): tu tīšā prātā pārsaldējies Upītis Pirmā nakts 77.
Avots: EH II, 209
Avots: EH II, 209
pārsaldēties
pãrsal̂dêtiês, sich zu sehr erkälten: pārsaldēšanās ir cē̦luonis dažādām slimībām Kronw.
Avots: ME III, 173
Avots: ME III, 173
pasaldēt
pasal̂dêt, tr., eine Zeitlang frieren lassen: aukstais vējš bij mani krietni pasaldējis Austr.
Avots: ME III, 94
Avots: ME III, 94
piesaldēt
pìesal̂dêt, tr.,
1) anfrieren machen, lassen:
kâ piesaldē̦ts nu glumais kungs apstulbis stāvēja Kundz.;
2) ankleben, anbringen:
aizdedzināja sveci un piesaldēja tuo pie galda A. v. J. 1893, S. 422.
Avots: ME III, 287
1) anfrieren machen, lassen:
kâ piesaldē̦ts nu glumais kungs apstulbis stāvēja Kundz.;
2) ankleben, anbringen:
aizdedzināja sveci un piesaldēja tuo pie galda A. v. J. 1893, S. 422.
Avots: ME III, 287
saldēt
sal̂dêt Prl., Wolm., fakt. zu sal̂t, tr., frieren lassen U.; gefrieren lassen: saldēt kumeliņu Biel. 747. ilgi saldēja mūs[u] māsu laukā BW. 18809. vējš saldē viņam muguru MWM. VI, 644. ass, saldējuošs rīta vējš A. XX, 943. Refl. -tiês, sich erkälten U. (imperfektiv): vai man bija tevis dēļ tik ilgi saldēties? BW. 16884. - Subst. saldēšana, das (Ge)frierenlassen; sal̂dêšanâs, das Sicherkälten; sal̂dẽjums,
1) das einmalige, vollendete (Ge)frierenlassen:
maksājiet... manu ruoku saldējumu! BW. 25679;
2) Gefrorenes:
aveņu, zemeņu saldējums; sal̂dē̦tãjs, wer (ge)frieren lässt; der Frost, das Frösteln: man it kâ saldē̦tājs caur visiem kauliem skrej Rainis.
Avots: ME III, 668, 669
1) das einmalige, vollendete (Ge)frierenlassen:
maksājiet... manu ruoku saldējumu! BW. 25679;
2) Gefrorenes:
aveņu, zemeņu saldējums; sal̂dē̦tãjs, wer (ge)frieren lässt; der Frost, das Frösteln: man it kâ saldē̦tājs caur visiem kauliem skrej Rainis.
Avots: ME III, 668, 669
saldētava
sasaldēt
sasaldēt
sasal̂dêt, tr., erkälten; gefrieren machen. Refl. -tiês, sich erkälten: māsiņa ņuo dīķa nākuot sasaldējusēs Pasaules lāpītājs 15.
Avots: ME III, 726
Avots: ME III, 726
uzsaldēt
Šķirkļa skaidrojumā (4)
ieaukstēt
‡ ìeaũkstêt(iês), durchfrieren ("iesaldēties laukā") Frauenb.: dabūju šuodien tirgū stāvuot labi ieaukstēt.
Avots: EH I, 502
Avots: EH I, 502
ieaukstēties
‡ ìeaũkstêt(iês), durchfrieren ("iesaldēties laukā") Frauenb.: dabūju šuodien tirgū stāvuot labi ieaukstēt.
Avots: EH I, 502
Avots: EH I, 502
izvējot
metenis
metenis,
1) auch metenĩca Bers., Schwanb., metiêns, gew. der Plur. meteņi, n. U. auch metiņi und metieņi [sic!], Fastnacht [vgl. miesmieši]. meteņa dienā (vakarā) Laima me̦tuot savas dāvanas, nuo kam tad arī cēlies vārds metenis. - metenī (gew. meteņuos) maize un gaļa jāliek istabā zemē, tad suns jāve̦d pāri. ja suns ņe̦m maizi pa˙priekš, tad labs gads, bet ja gaļu, tad bada gads Etn. II, 35. vastlāvju (jeb meteņu) vakarā vajaguot labi iztrakuoties... puiši, meitas, vīri un sievas apģērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst, un tad iet vai pašu vai ciemiņu istabā iekšā un taisa dažādus juokus un niķus II, 25; LP. VII, 296. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga. metiens suola aukstas dienas, suola visu sasaldēt Mag. XX, 3, 9. meteņuos jeb vastlāvjuos mājas mātes jau agri nuo rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas... bē̦rniem iede̦vuši maisu un saukuši, lai nākuot uz riju meteņa dzīt... nu metēja dzinējs lējis nuo augšas maisa turē̦tājiem ūdeni virsū Etn. IV, 28;
2) ein altes, schlechtes Pferd
Friedrichswald;
3) ein Netz
Lub.
Avots: ME II, 607
1) auch metenĩca Bers., Schwanb., metiêns, gew. der Plur. meteņi, n. U. auch metiņi und metieņi [sic!], Fastnacht [vgl. miesmieši]. meteņa dienā (vakarā) Laima me̦tuot savas dāvanas, nuo kam tad arī cēlies vārds metenis. - metenī (gew. meteņuos) maize un gaļa jāliek istabā zemē, tad suns jāve̦d pāri. ja suns ņe̦m maizi pa˙priekš, tad labs gads, bet ja gaļu, tad bada gads Etn. II, 35. vastlāvju (jeb meteņu) vakarā vajaguot labi iztrakuoties... puiši, meitas, vīri un sievas apģērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst, un tad iet vai pašu vai ciemiņu istabā iekšā un taisa dažādus juokus un niķus II, 25; LP. VII, 296. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga. metiens suola aukstas dienas, suola visu sasaldēt Mag. XX, 3, 9. meteņuos jeb vastlāvjuos mājas mātes jau agri nuo rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas... bē̦rniem iede̦vuši maisu un saukuši, lai nākuot uz riju meteņa dzīt... nu metēja dzinējs lējis nuo augšas maisa turē̦tājiem ūdeni virsū Etn. IV, 28;
2) ein altes, schlechtes Pferd
Friedrichswald;
3) ein Netz
Lub.
Avots: ME II, 607