Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'salums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'salums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
pasalums
[pasalums, das Aufgefrorene: vājais šā rīta pasalums, saulei silduot, bija atkusis Janš. Dzimtene V, 229.]
Avots: ME III, 94
Avots: ME III, 94
salums
salumstīt
salumstīt
Šķirkļa skaidrojumā (6)
apsalt
apsalˆt [li. apšálti],
1) etwas gefrieren, befrieren, vor Frost leiden:
rāceņi apsaluši. ceļš apsalis. lai apsala ļaužu mēles, ap manim runājuot BW. 8866. Ilzei sirds tā kā apsala A. XX, 403;
2) von Frost vernischtet werden in grossem Umfange:
šuonakt visas puķes apsalušas. Refl. -tiês, sich erkälten: ne viņš neapsalstas, pat ne vaidēt neievaidas. apsalums, alles, was von Frost gelitten hat, die Frostbeule. Refl., die Erkältung: Gusts tikai ar vieglu apsalumuos pārlaida šuo gadījumu Aps. IV, 78.
Avots: ME I, 117
1) etwas gefrieren, befrieren, vor Frost leiden:
rāceņi apsaluši. ceļš apsalis. lai apsala ļaužu mēles, ap manim runājuot BW. 8866. Ilzei sirds tā kā apsala A. XX, 403;
2) von Frost vernischtet werden in grossem Umfange:
šuonakt visas puķes apsalušas. Refl. -tiês, sich erkälten: ne viņš neapsalstas, pat ne vaidēt neievaidas. apsalums, alles, was von Frost gelitten hat, die Frostbeule. Refl., die Erkältung: Gusts tikai ar vieglu apsalumuos pārlaida šuo gadījumu Aps. IV, 78.
Avots: ME I, 117
apvāksnis
atsalt
atsalˆt [li. atšáli], intr., inch.,
1) wieder kalt werden, frieren:
kad atsals, būs labs ceļš;
2) abfrieren:
šuorīt mūs māsi atsala ausis BW. 24803, 4;
3) kuhl, gleichgiltig werden:
viņi pamazām nuo viņas atsala Blaum. Ruozītis visu nedēļu bija pret Paulīni kā atsalis A. XVIII, 301. Emmiņa man skuolā iedama tīri atsaluse nuo darba Etn. I, 45. Subst. atsalums, die Abkühlung, Gleichgiltigkeit: viņa nevarēja saprast savu atsalumu pret Jāni A. XVII, 492.
Kļūdu labojums:
mūs māsi = mūs[u] māsi
Avots: ME I, 188
1) wieder kalt werden, frieren:
kad atsals, būs labs ceļš;
2) abfrieren:
šuorīt mūs māsi atsala ausis BW. 24803, 4;
3) kuhl, gleichgiltig werden:
viņi pamazām nuo viņas atsala Blaum. Ruozītis visu nedēļu bija pret Paulīni kā atsalis A. XVIII, 301. Emmiņa man skuolā iedama tīri atsaluse nuo darba Etn. I, 45. Subst. atsalums, die Abkühlung, Gleichgiltigkeit: viņa nevarēja saprast savu atsalumu pret Jāni A. XVII, 492.
Kļūdu labojums:
mūs māsi = mūs[u] māsi
Avots: ME I, 188
salt
salˆt (li. šálti), salˆstu (saļu Sussei n. FBR. VII, 146), salu, in Lemsal n. FBR. IV, 93, Salis, Sussikas, Pernigel, Ruhtern salêt, salstu, salēju,
1) frieren:
Sprw. salst, ka plīst. salst, ka zaķim acis ārā sprāgst (sala vai zakim acis nuo pieres ārā). salst, ka skaidas nuo zemes le̦c. man salēja Neu - Salis. salst, ka sprē̦gā, ka sētas krakš Alksnis - Zundulis. kaķis salst, bet negrib mācīties drebēt. salt zemē, totfrieren Biel. n. U.;
2) gerinnen
U. - Subst. salšana, das Frieren; das Gerinnen; salums,
a) der Frost
U.: meitē̦ns aiz saluma zils A. v. J. 1901, S. 84; ar vienas nakts salumu vēl nepietiek, lai varē̦tu e̦ze̦ram jau virsū iet;
b) das Gefrorene
Fest., Stelp. - iet pa salumu, über hartgefrorenen Schnee gehen Karls. Nebst sals salˆna, salˆts zu apr. passalis "Frost", ai. š̍iš̍ira-ḥ "kühl, kalt", osset. sald (wenn mit ide. l) "Kälte" u. a., vgl. Trautmann Wrtb. 297, Zupitza Germ. Gutt. 84 und Petersson Zwei sprachl. Aufsätze 33.
Avots: ME II, 676
1) frieren:
Sprw. salst, ka plīst. salst, ka zaķim acis ārā sprāgst (sala vai zakim acis nuo pieres ārā). salst, ka skaidas nuo zemes le̦c. man salēja Neu - Salis. salst, ka sprē̦gā, ka sētas krakš Alksnis - Zundulis. kaķis salst, bet negrib mācīties drebēt. salt zemē, totfrieren Biel. n. U.;
2) gerinnen
U. - Subst. salšana, das Frieren; das Gerinnen; salums,
a) der Frost
U.: meitē̦ns aiz saluma zils A. v. J. 1901, S. 84; ar vienas nakts salumu vēl nepietiek, lai varē̦tu e̦ze̦ram jau virsū iet;
b) das Gefrorene
Fest., Stelp. - iet pa salumu, über hartgefrorenen Schnee gehen Karls. Nebst sals salˆna, salˆts zu apr. passalis "Frost", ai. š̍iš̍ira-ḥ "kühl, kalt", osset. sald (wenn mit ide. l) "Kälte" u. a., vgl. Trautmann Wrtb. 297, Zupitza Germ. Gutt. 84 und Petersson Zwei sprachl. Aufsätze 33.
Avots: ME II, 676
salt
I salˆt: prs. saļu Oknist n. FBR. XV, 195, Wessen n. FBR. XIII, 92, Auleja, III p. prs. saļ Skaista n. FBR. XV, 53, Višķi n. Ceļi IX, 389, Selb., Zvirgzdine; man saļ neben es salstu Warkl. putniņi saļ un trīs Pas. V, 267 (aus Lettg.). kājas saļ Sonnaxt. šuodien stipri saļ Sērene. saltumam jāsaļ, man jācieš Pas. V, 449 (aus Warkl.). man salst, ich friere (es friert mich). Subst. salums,
a): pirmais s. padarīja daudz ļauna Seyershof;
b): savest malku pa salumu Bērzgale; ‡
c) die Erkältung
Seyershof: šī tēja ir laba salumam; ‡
d) ein leicht frierendes Lebewesen
Auleja.
Avots: EH XVI, 427
a): pirmais s. padarīja daudz ļauna Seyershof;
b): savest malku pa salumu Bērzgale; ‡
c) die Erkältung
Seyershof: šī tēja ir laba salumam; ‡
d) ein leicht frierendes Lebewesen
Auleja.
Avots: EH XVI, 427
uzsalt
uzsalˆt, an der Oberfläche gefrieren: zeme jau bijusi drusku uzsalusi Upīte Medn. laiki 8, zeme vēl uzsaluse MWM. IX, 347. dubļi uzsalst Druw. dīķis uzsalis (= dīķim uzsalusi plāna kārta le̦dus, über dem Teich hat sich eine dünne Schicht Eis gebildet). šuorīt drusku uzsalis. bija skaidrs, drusku uzsalis rīts Vēr. I, 347, es war ein klarer Morgen mit gelindem Frost. Subst. uzsalums Etn. I, 49, = uzsala; an der Oberfläche Gefrorenes: izte̦kā var rīta uzsalumā tikt pāri Aps. V, 43.
Avots: ME IV, 375
Avots: ME IV, 375