samīcīt
samîcît: (viņam) bija bail, ka nesamīcu (scil: viņu) tâ˙pat kâ tuoreiz Jaun. Ziņas 1939, № 179, S. 2; scherzweise durchkneten Dunika: puisis meitu krietni samīcīja.
Avots: EH XVI, 431
Avots: EH XVI, 431
'samīcīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: