samîcît, tr., zusammenkneten, durchkneten, zerdrücken; mit Fäusten bearbeiten, Rippenstössegeben: ņem sijātu miltu trīs mē̦rus, samīci un cep karašas! I Mos. 18, 6. samīcīti vaska kukuļi LP. VII, 377. uzmeklē... tārpiņu un ar pirkstu samīca tuo Etn. IV, 3. es viņu krietni samīcīju (verprügelte) Dond.

Avots: ME II, 687

samîcît: (viņam) bija bail, ka nesamīcu (scil: viņu) tâ˙pat kâ tuoreiz Jaun. Ziņas 1939, № 179, S. 2; scherzweise durchkneten Dunika: puisis meitu krietni samīcīja.

Avots: EH XVI, 431