Paplašinātā meklēšana

iẽrùsans, iẽrūsains, ins Rostfarbene spielend: ierūsanas peles MWM. VII, 793. kājas (irbei) balti pe̦lē̦kas jeb ierūsainas Konv. ² 1356.

Avots: ME II, 59

‡ lâpsans ² AP., = làpsalis.

Avots: EH I, 728

[lãsans N. - Peb., lâsans ² Lemburg, lāsans Serben, Roop, = lāsains I, gesprenkelt.]

Avots: ME II, 441

[I lē̦sans, des rechten Geschmackes entbehrend, fade: putra lē̦sana (bez aizdara, sāls, garžas) N. -Peb.]

Avots: ME II, 462

[II lē̦sans "voll mit Rasenstücken": lē̦sana zeme Warkl.]

Avots: ME II, 462

‡ III lê̦sans Lubn., Warkl. "ze̦ms": lē̦sanā vietā nevar sēdēt.

Avots: EH I, 738

‡ liẽsans Smilt., liẽsans AP. (mit a < e̦?), Salis (mit a < e, od. ai?), = paliẽss: lìesanas ² gaļa Heidenfeid, Lubn., Prl., (mit iẽ ) C. l. vepris Smilt.

Avots: EH I, 756

pal˜sans,

2): palsans ("pelēcīgs") zirgs AP.

Avots: EH II, 152

palsans Peb., [Schujen], palse̦ns,

1) locker (vom Schnee)
[palse̦ns Nötk., pàlsins ² Kl.]: tas sāka čāpuot pa pālse̦nuo sniegu Saul;

2) [pal˜sans Salgaln], schimmelfarbig (mit rotem Haar auf weisser Grundfarbe (von Pferden):
palse̦ns kumeļš te̦ka līdz Vēr. II, 54; hell, blass: palsana linte U.

Avots: ME III, 62, 63

pe̦lsans (unter pe̦lsains): pe̦l˜sans (mit áai?) Salis, pè̦lsans ² (mit áe̦?) Linden in Kurl.

Avots: EH XIII, 221

piesans (?) sniegs, trockener, gleichsam sandiger Schnee Seew. n. U.; fehlerhaft für pe̦lsans?

Avots: ME III, 287

plāksans U., = plāskans.

Avots: ME III, 329

rūsans, s. rūsaîns.

Avots: ME III, 572

‡ sans Kaltenbr., das Summen (kleiner Lebewesen in heisser Sommerzeit): sana laiks.

Avots: EH XVI, 433

saũsans Preekuln, = sàuse̦ns ² : s. siens.

Avots: ME III, 775

šķē̦rsans, in der Verbind. škê̦rsans kuoks, Querholz Lubn.

Avots: ME IV, 35

tràusans ² Bērzpils, Fehgen, Lenneb., Lös., Lubn., Mar., N.-Schwanb., Selsau, Vīt., trausans Daudsewas, Heidenfeld, Kl.-Salwen, Lubn., Memelshof, N.-Peb., tràusins ² Kalz., = trausls: sasalis kuoks ir trausans N.-Peb. trausani žagari ebenda. nuokaltuši, sausi zari ir trausani Lubn. siers, kas vienādi neturas kuopā, ir trausans ebenda. miežu plācenis šuogad stipri trausans Heidenfeld. cirvim trausani zuobi, zaruos cē̦rtuot birzin izbirst Vīt.

Avots: ME IV, 226

trusans: auch Heidenfeld; t. ("vārīgs") cilvē̦ks Warkl.; t. ("tikai drusku apvārīts, tikai drusku mīksts) kartupelis Bērzgale.

Avots: EH II, 699

trusans Setzen n. Etn. II, 129, Lubn., truse̦ns Druw., Lub., Vīt., = trausans: nuokaltuši, sausi zari ir trusani Lubn.

Avots: ME IV, 248

zuosans Veselis Netic. Toma mīlest. 26, zuosāns ebenda, Demin. zu zùoss, das Gänschen.

Avots: ME IV, 759

sansējs,

1) lonicera xylosteum U.;

2) ein magerer Mensch
U.

Avots: ME III, 775

bal˜se̦ns C., dial. bal˜sans, weisslich: mati. tumsā parādās balsans gaišums R. Sk. II, 84 (Rain.)

Avots: ME I, 254

‡ dir̂siens ² ,

1) zeitlich begrenzte cacatio, auch das Resultat derselben, das Exkrement:
ciema ēdiens, krūmu d. Salis;

2) ein Hitzkopf
Dond., (gesproch.: dir̂sans ² ), Salisb.

Avots: EH I, 322

[glābtuve, der Zufluchtsort, die Rettungsanstalt Wid.]

Avots: ME I, 623

kàlse̦ns [C., kal˜se̦ns Ruj.], kàlsnẽjs [C., kalˆsnejs ² Ruj.], kàlsne̦ns, [kàlsns N. - Peb., PS., kalˆsns ² Salis, kal˜sns Lautb., Ahsw., Bauske, kal˜sans Dond. (kann hier aus kal˜sns entstanden sein)], kàlss, mager, hager, knochig: kalse̦ns nieka vīrelis Degl. bāls, kalsnējs un sīciņš, kāds viņš bija Vēr. II, 65. kalsnējs te̦lē̦ns Bers. kalsnēja seja, ein hageres, kränkliches Gesicht Adsel. tai pieglaudusies kalsna sieva Vēr. I, 1298. kalsni, izģinduši tē̦li Asp. paslaiks, kalss latgalietis Austriņš M. Z. 92. Zu kalst [und mhd. hel "ermüdet", mnd. hellich "durstig" u. a. bei Zupitza Germ. Gutt. 113, Schwabe Idg. Jahrb. VIII, 193, Holthausen IF. XXXIX, 70, Petersson Ar. u. arm. Stud. 45, sowie wenn mit r aus l - ai. kṛša-ḥ "hager, schwächlieh".]

Avots: ME II, 144

kasaîns: auch Mar., kasans Salis, kase̦ns Seyershof: kasans bē̦rns Salis, kase̦ni (mit unebener Schale) kartiņi tiek nuo taukas, sūras zemes Seyershof.

Avots: EH I, 591

làpsens, in lāpse̦ns [od. lâpsans ^2] aude̦kls AP., Mat., = lāpsalis; ["ve̦lku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu" Kaudz. M.]

Avots: ME II, 440

[* lē̦se̦ns,

1) lē̦se̦na zeme "sarkana, ļuoti irde̦na purva zeme ar kuoku atliekām" Alt-Rahden; in Wirginalen sei lê̦se̦na ² zeme ein Boden, wo sich langwurzeliges Unkraut eingenistet hat
(?);

2) (gespr. lāsans) lässig, träge
(nuolaidīgs, nevīžīgs) Mar. (nur von einer Person als bekannt angegeben, während andere aus Mar. es nicht kennen).]

Avots: ME II, 462

‡ liesājs Bērzgale, = ‡ sans">liẽsans.

Avots: EH I, 756

palse̦ns (unter pal˜sans),

1): mīkstajā, palse̦najā sniegā Vindedze 200;

2): p. zirgs Kaipen.

Avots: EH II, 152

‡ I pàlsns ² Aahof, Warkl., Würzau, = pal˜sans 1.

Avots: EH II, 152

‡ II pàlss ² Warkl., = pal˜sans 1; hierher gehört wohl auch das Zitat aus Vēr. II, 1111 (ME. III, 63, unter pal˜ss)!

Avots: EH II, 152

pe̦lsains U., Etn. IV, 164, sans">pe̦lsans U., sans">pe̦lsans Ronneb. n. RKr. XVI, 38, pè̦lse̦ns ² Erlaa, pe̦lse̦ns Lemburg, Drsth., trocken, körnicht (vom Schnee; bei Bergm. n. U. auch von der Asche gesagt); vgl. pal˜sans 1.

Avots: ME III, 197, 198

rūsaîns L., U., sans">rūsans Wid., Ar., (mit ù) PS., rūse̦ns Ar., (rùsains Ju*rg., Arrasch) rostig U., (rûse̦ns ² Ruj., rùse̦ns C., sans">rûsans ² Salis, Widdrisch, rùsins ² Kl.) rostfarben, rötlich, bräunlich: kakls rūsaini sarkanā krāsā Konv. ² 1356. rūsans mētelis LP. VII, 229. rūse̦nās smilgas MWM. VI, 841. rūse̦na čūska X, 6.

Avots: ME III, 572

‡ *sausiena (od. *sausiens?), eine trockene Stelle: guovis sansienā sagrieztas vienuviet Janš. Mežv. ļ. II, 478.

Avots: EH XVI, 461

sir̂senis (apoln. sierszeń) Kl., Prl., Lis., Golg., Selb., Arrasch, Drosth., Kreuzb., Meselau, Heidenfeld, sir̂senis ² Zögenhof, Sessau, sìrsenis C., Wohlf., sirsenis U., Memelshof, sir̂sins (li. širšinas) Mar. n. RKr. XVII, 124; A.- Schwanb. n. FBR. V,151, Wolm., Ronneb., Trik., Smilt., sirsans Duomas II, 132, sir̂snis ² Siuxt, sirsis (li. širšys) U., Brucken, die Hornisse, grosse Wespe U.; ein zorniger Mensch Ar. zu apr. sirsilis, ahd. hornaz, lat. crābrō "Hornisse", s. Trautmann Wrtb. 305 f. und Walde Wrtb. ² 197.

Avots: ME III, 847

suse̦ns: iekšpusē ābuliņš (der Klee) ir tīri susans ("pasauss") AP.

Avots: EH II, 604

suse̦ns Ruj., Bauske, susens Lub., sans">susans Warkh., Warkl., susins Saikava, trocken: s. laiks. Zu sust II.

Avots: ME III, 1125

truse̦ns (unter trusans): "irde̦ns" Weissensee: truse̦na maize; bröcklig Erlaa: t. siers, biezpiens, kuoks; "= trausls" Lubn.

Avots: EH II, 699

trusins Spr., Bers., Festen, Kl., Laud., Marzen, Ogershof, Saikava, Selsau, Warkl., = sans">trasans, trausls: nenuolauz, dē̦ls, nazīti: tas jau trusins Bers., Laud.

Avots: ME IV, 248

usaîns: auch (usans) Salis.

Avots: EH II, 716

uzce̦nât, schätzen, den Preisanschlag machen: uzce̦nāt preces Saikava.

Avots: ME IV, 320

zùoss (li. žą̄sìs, ahd. gans) Wolm. u. a., (mit ùo ² ) Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Warkh., (mit uô ² ) Arrasch, Bauske, Jürg., Wandsen, zuoss Memelshof, zùose ² Erlaa, (mit uô ² ) Dond., Iw., Līn., Schnehpeln, Stenden, Demin. zùostiņa, die Gans (unbek. in Dunika u. Rutzau): zuosis gāgā, klē̦gā, klaigā Grünh. n. Etn. II, 51. tik mīksts kâ zuosu dūnas (sūdi 211) Br. 195. Sprw.: nuo zuosu tēviņa nevar auzas pirkt RKr. VI, 883. zuosu (Var.: zuošu) draudze BW. 17605. man iedeva zuostiņu 2144. - baltgalve zuoss, die Blessgans (anser albifrons Penn.) Natur. XXXVII, 219; dieva zuoss U., RKr VIII, 98, = meža z.; dūnu zuoss, die Eidergans (anas mollissima) Konv. ² 714; guzes (kuzes RKr. VIII, 99) z., der Pelikan (pelicanus onocrotalus L.) Fr. Siliņš Balt. putni; mazā guzes z., kleiner Pelikan (pelicanus minor) ebenda; karuošu z., Löffelgans, weisser Löffler (platalea leucorodia L.) RKr. VIII, 98; kruoņa z., die Laus (scherzweise) Celm., Plur. kruoņa zuosis, Ungeziefer (scherzweise) Bauske n. U.: aplaidies ar kruoņa zuosīm Etn. IV, 79; lauku z., die Ackergans (anser arvensis Naum.) Natur. XXXVII, 222; me̦lngalve z., die Ringelgans (anser brenta Pall.) Natur. XXXVII, 223; meža z. U., RKr. VIII, 98; Natur. XXXVII, 221, graue Gans (anser cinereus); sējas z., die Saatgans (anser segetum Gm.) Natur. XXXVII, 220. Zu apr. sansy, ai. ham`sī, gr. χήν (dor. χᾱν) "Gans", air. gèiss "Schwan" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 536, Boisacq Dict. 1058, Trautmann Wrtb. 365 f., Walde Lat. et Wrtb. ³ unter ānser.

Avots: ME IV, 760