lāsains

I lãsaîns, làsaîns 2 Erlaa, [lâsaîns Jürg., Kl.], punktiert, gesprenkelt [Lennew.], getiegert: stallī bē̦rs kumeliņš lāsainām krēpītēm BW. 11576. lāsaina spalva [N. - Peb.], Konv. 2 2158. trotuāri bij lāsaini Stari II, 334; sommersprossig: vīriņš ar lāsaiņu ģīmi A. XIV, 296; gewässert (von Stoffen): gaiši zili, lāsaini, īsi brunči BW. III, 16. Zu làse.

Avots: ME II, 441


lāsains

I lãsaîns,

1): lâsains 2 ģīmis Salisb. lâsaina 2 (getigert)
guovs AP.; ‡

2) "?": gaisu ... par ūdenīgu jeb lāsaiņu šķīstumu pārvērst Pēt. Av. I, 112.

Avots: EH I, 729


lāsains

[II lâsains Jürg., Lennew., reich an lāsa II: šuogad lāsaina (reich an Abfällen) labība Jürg.]

Avots: ME II, 441


lāsains

II lâsains: lâsaina labība, istaba Linden in Kurl.

Avots: EH I, 729