Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sapikt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sapikt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
sapikt
‡ *II sapikt, = sapikâtiês 1 (?): mati ... sapikuši līda nuo ce̦pures apakšas laukā T. Manna Budenbroki, S. 499.
Avots: EH XVI, 435
Avots: EH XVI, 435
sapiktot
sapiktuôt, tr., erzürnen: Ažu sapiktuoja tāda muldēšana Blaum. Refl. -tiês, zornig, böse werden Wid.: viņš par tuo ļuoti sapiktuojās A. Upītis. ve̦ctē̦vs sapiktuojies un nuosviedis... dē̦lu zemē RKr. VIII, 2.
Avots: ME II, 699
Avots: ME II, 699
Šķirkļa skaidrojumā (2)
piktot
‡ *piktuôt, zu erschliessen aus sapiktuôt. Refl. -tiês (ME. III, 213),
1): auch Frauenb.; "iktuojās" (ME. III, 213) zu verbessern in "piktuojas"; ‡
2) "?": vecei pa sē̦tu piktājuoties (= rīkuojuoties?) Pas. IX, 161.
Avots: EH XIII, 231
1): auch Frauenb.; "iktuojās" (ME. III, 213) zu verbessern in "piktuojas"; ‡
2) "?": vecei pa sē̦tu piktājuoties (= rīkuojuoties?) Pas. IX, 161.
Avots: EH XIII, 231
sars
I sars Dond., Grünh., Widdrisch, U., saris Wid.,
1) gew. der Plur. sari (U., Bauske, Golg., Wandsen, Gr. - Essern, Spr.), sari Naukschen, Salis, saŗi (Selg., Nigr., Dunika, Wid., Hasenpot), die Borsten, Schweinsborsten
U.; Pferdehaare der Mähne und des Schweifes U., die Mähne (saŗi) Lng.; das Haar: sukā galvu, tautu meita, baltu saŗu susēklīti! BW. 14129, I. pūslīti, kuŗa iekšpuse izlikta ar smalkiem sarīšiem Vēr. II, 724. ve̦lns sapiktuojas un klups muļķītim saŗuos (matuos) LP. VI, 418. ne˙cik ilgi - saruos iekšā, kâ suņi IV, 128. saule tapa me̦lla it kâ saŗuomaiss Glück Offenb. 6, 12. māsiņai saru (Var.: saŗu, diegu, nātna) zeķes kājiņā; villas zeķes izde̦vusi BW. 20536, 2;
2) die sogenannten Mitesser bei neugeborenen Kindern (ein Aberglaube)
U.; "кочерга", das Hautjucken bei Kindern Wid.; sarus pērt BW. I, 174, 183, Etn. II, 186;
3) Strahlen
Mag. IV, 2, 140;
4) cūku sari U., ein hartes, steifes Gras.
Nebst li. šerys "Borste" zu sērties "das Haar werfen", atsirt (?), slav. sьrstь "Tierhaar, Borstenhaar, Wolle" und (wenn mit h- aus ide. k̑-) an., and., ahd. hâr "Haar" u. a., vgl. Fick Wrtb. III 4 , 75, Zupitza KZ. XXXVII, 400, Petersson Balt.- slav. Wortstud. 18.
Avots: ME III, 722
1) gew. der Plur. sari (U., Bauske, Golg., Wandsen, Gr. - Essern, Spr.), sari Naukschen, Salis, saŗi (Selg., Nigr., Dunika, Wid., Hasenpot), die Borsten, Schweinsborsten
U.; Pferdehaare der Mähne und des Schweifes U., die Mähne (saŗi) Lng.; das Haar: sukā galvu, tautu meita, baltu saŗu susēklīti! BW. 14129, I. pūslīti, kuŗa iekšpuse izlikta ar smalkiem sarīšiem Vēr. II, 724. ve̦lns sapiktuojas un klups muļķītim saŗuos (matuos) LP. VI, 418. ne˙cik ilgi - saruos iekšā, kâ suņi IV, 128. saule tapa me̦lla it kâ saŗuomaiss Glück Offenb. 6, 12. māsiņai saru (Var.: saŗu, diegu, nātna) zeķes kājiņā; villas zeķes izde̦vusi BW. 20536, 2;
2) die sogenannten Mitesser bei neugeborenen Kindern (ein Aberglaube)
U.; "кочерга", das Hautjucken bei Kindern Wid.; sarus pērt BW. I, 174, 183, Etn. II, 186;
3) Strahlen
Mag. IV, 2, 140;
4) cūku sari U., ein hartes, steifes Gras.
Nebst li. šerys "Borste" zu sērties "das Haar werfen", atsirt (?), slav. sьrstь "Tierhaar, Borstenhaar, Wolle" und (wenn mit h- aus ide. k̑-) an., and., ahd. hâr "Haar" u. a., vgl. Fick Wrtb. III 4 , 75, Zupitza KZ. XXXVII, 400, Petersson Balt.- slav. Wortstud. 18.
Avots: ME III, 722