saplūkāt
saplũkât,
2): (jē̦ru) ar zuobiem saplūkavi Tdz. 42682. ar saplūkātām mugurām Pas. XI, 58.
Avots: EH XVI, 437
2): (jē̦ru) ar zuobiem saplūkavi Tdz. 42682. ar saplūkātām mugurām Pas. XI, 58.
Avots: EH XVI, 437
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'saplūkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'saplūkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
saplūkat
saplũkât, tr., freqn.,
1) zupfend, zausend sammeln, (Gras) zusammenraufen
Spr.;
2) zerzausen, zerreissen:
cīrulītis iztecēja saplūkātu ce̦kuliņu BW. 2604. suns ve̦cuo (sc.: vilnānīti) saplūkāja (Var.: sapluosīja, saplēsa) 25472;
3) tüchtig (an den Haaren) zausen, raufen
Spr.
Avots: ME II, 704
1) zupfend, zausend sammeln, (Gras) zusammenraufen
Spr.;
2) zerzausen, zerreissen:
cīrulītis iztecēja saplūkātu ce̦kuliņu BW. 2604. suns ve̦cuo (sc.: vilnānīti) saplūkāja (Var.: sapluosīja, saplēsa) 25472;
3) tüchtig (an den Haaren) zausen, raufen
Spr.
Avots: ME II, 704